Septembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 grādi pēc Celsija, kas ir 2,5 grādus virs normas.
Vienu līdz četrus grādus siltākas par normu bija arī visas dekādes dienas.
Turpinoties anticiklona ietekmei, dekādes sākumā dienā termometra stabiņš visos Latvijas reģionos bija lielākoties virs +20 grādiem, visaugstāko gaisa temperatūru sasniedzot 13.septembrī Ventspilī un Pāvilostā: attiecīgi +23,4 un +23,7 grādus. Tik augsta gaisa temperatūra 13.septembrī Ventspilī bija pirmo reizi, BNN noskaidroja Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Naktis šajā periodā bija dzestras, ar minimālo gaisa temperatūru lielākoties zem +10 grādiem. Viszemāk – līdz +5,8 grādiem – tā noslīdēja Zosēnos naktī uz 12.septembri un Ventspils novada Vičakos naktī uz 13.septembri.
Nokrišņu dekādes pirmajā pusē tikpat kā nebija – tikai atsevišķās vietās, daudzumā diennaktī nepārsniedzot 0,4 mm.
Turpmāk Latvijā atjaunojās ciklonu darbība, debesīm apmācoties, diennakts temperatūru amplitūda samazinājās un atsākās nokrišņi. Sevišķi daudz to bija Latvijas rietumu un centrālajos rajonos. Dobelē, kur dekādes nokrišņu daudzums bija vislielākais (366% no dekādes normas), trīs dienu laikā (17.-19. septembrī) tika pārpildīts visa mēneša nokrišņu plāns. Laikā no 16. līdz 20.septembrim divu dekāžu normai līdzvērtīgs nokrišņu daudzums nolija arī Liepājā un Kalnciemā. Turpretī Austrumlatvijā nokrišņu bija maz, Latgalē – tikai 2-7% no visas dekādes normas.
Vējš pavisam lēns bija dekādes pirmajā pusē. Turpmāk tas nedaudz pieauga, brāzmās vislielāko ātrumu – 17 m/s – sasniedzot 17.septembrī Kolkā.