Pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko jubilejas priekšvakarā Daugavpils pilsētas domes konferenču zālē notika „Rotko lasījumi”.
Tajos piedalījās cilvēki, kuri labi pazīst slavenā mākslinieka jaunradi. Viens no ziņotājiem bija filozofijas doktors, Parīzes universitātes profesors, režisors Izi Morgenšterns.
Viņš pastāstīja portālam Gorod.lv, ka tā nav viņa pirmā vizīte uz Daugavpili, tomēr viņam pagaidām esot grūti spriest par pilsētā notikušajām izmainām. Viņš ir gandarīts par izmaiņām mākslas centrā.
Profesora lekcija bija veltīta M.Rotko radošajai darbībai, kā arī ebreju kultūras, mentalitātes, jūdaisma izpausmēm mākslinieka darbos. Pēc zinātnieka domām, tas ir ļoti konkrēts – Baltijas jūdaisms, kas nekur citur nav sastopams. Tieši mākslinieka saiknei ar dabu tika veltīta filma „Marks Rotko - abstraktais humānists”.
„Marka Rotko diženums izpaužas tajā, ka viņa darbi ne tikai rada emocijas, bet arī liek aizdomāties. Neviens cits TĀ neglezno. Tā nav mākslas skola vai mākslas paveids, to nevar iemācīties.
Viņa darbu svarīga tēma ir jūdaisms, bet par to ir maz zināms, un tas ir neskatoties uz to, ka M.Rotko nebija reliģisks cilvēks. Aplūkojot viņa gleznas, jūtams, ka tajās ir kaut kas, ko nepieciešams saprast. Tas ne vienmēr izdodas, bet tas nav obligāts nosacījums, mākslu var vienkārši uztvert, just, baudīt. Lai saprastu Rotko, jābūt konkrētiem instrumentiem – dvēselei un sirdij”, paskaidroja I.Morgenšterns.
Pēc viņa vārdiem, rezidences dalībnieku darbi ir caurstrāvoti ar šo Baltijas garu un gaisotni, kas ir raksturīga paša M.Rotko gleznām. „Laikam pie jums ir īpašs gaiss”, pajokoja Parīzes universitātes profesors.
„Rotko lasījumos” piedalījās arī Jorkšīras skulptūru parka (Anglija) izpilddirektors Pīters Murejs. Šis parks šobrīd ir ļoti populārs tūristu vidū. 200 hektāru lielajā platībā atrodas dažas neparastas izstāžu zāles. Turklāt parkā līdz ar arhitektūras mazajam formām dzīvo un brīvi pastaigājas aitas, zosis, gārņi. Parka gada budžets ir vairāk nekā 4 miljoni sterliņu mārciņu, kaut sākumā tas bija tikai 1 000 mārciņas.
Pēc P.Mureja domām, tas ir spilgts piemērs tam, ka Skulptūru parkam un M.Rotko mākslas centram līdzīgas iestādes veicina valsts kultūras un ekonomikas attīstību.
