Britu raidorganizācija BBC atklājusi Austrumeiropas viesstrādnieku apkrāpšanas shēmu, kura galvaglī ir arī cilvēks no Latvijas – Ivars Mežals.
Viņa „padotie” tiekot spiesti maksāt Mežalam kukuļus, lai vispār tiktu pie darba puravu plantācijās, taču aizvilināti uz Lielbritāniju šie cilvēki ir ar svētu solījumu: te ir darbs.
Četru mēnešu ilgā izmeklēšanā BBC žurnālisti noskaidrojuši, ka viesstrādnieki no Latvijas un Lietuvas ar sludinājuma palīdzību uzaicināti uz Lielbritāniju, kur viņiem tiek piedāvātas darba vietas, bet realitātē tās nemaz neeksistē. Cilvēki, kuri, iespējams, iztērējuši savu beidzamo naudu ceļam uz Fenas reģionu, tur ierodoties sastopas ar darba „vidutāju” Ivaru Mežalu. Lai vispār sāktu strādāt puravu novākšanā, nākas „kungam” maksāt naudu, pretējā gadījumā atbraukušajam darba spēkam nav ne naudas, nedz normālas dzīvošanas. Viņi visi tiek izmitināti nabadzīgās būdelēs, un dažs spiests izdzīvot ar 1 paundu jeb 84 santīmiem nedēļā, ziņo BBC.
Lai gan Austrumeiropas migranti Apvienotajā Karalistē atrodas likumīgi, Mežala rūpals pārkāpj likumu, jo viņam nav nekādu tiesību būt vidutājam, viņam nav licences. Ivars Mežals savu dzīvi nodrošina ar to, ka atbraukušie cilvēki viņam nemitīgi ir parādā – darba puravu laukā kā nav, tā nav, bet, kad dažas dienas viņi tomēr tiek nodarbināti, ienākumi jāatdod Mežalam, kuram ļaudis ir parādā, jo aizņēmušies, lai vispār nenomirtu badā, gaidot iespēju strādāt.
BBC uzzinājis arī par gadījumu, kad kādam austrumeiropietim piemērots 1000 britu mārciņu sods par neierašanos darbā.
Apmēram trešā daļa no 20 tūkstošiem iedzīvotāju Visbečā, Kembridžšīrā, ir viesstrādnieki, galvenokārt no Latvijas, Lietuvas un Polijas. Dārzeņu fermu īpašnieki visbiežāk nezina par to, ka „vidutāji” ekspluatē strādniekus mantkārīgos nolūkos.
Kāda 19 gadus veca meitene no Latvijas, kura vēlējās palikt anonīma, saka, ka vidutāji „uzmetas” par tavu draugu. „Viņi saka – es palīdzēšu tev ar darbu un iztikšanu, un pēc tam tu man to naudu atdosi,” BBC stāsta latviete. Tā kā darbs vajadzīgs ļoti un konkurence viesstrādnieku vidū arī ir sīva, cilvēki naudu vergturim samaksā. Taču darba tā arī nav. Un tad sākas draudi nogalināt. „Viņš atnāca uz mūsu istabiņu un savāca mūsu visu pases. Solīja nogalināt, ja naudu neatdosim,” stāsta viesstrādniece.
Vēl kāds anonīms lietuvietis pauž, ka „Mežals samaksāja 198 latus par ceļu no Lietuvas uz Fenu un solīja darbu. Ierados, darba nebija. Tā vietā viņš mani nosūtīja uz darbā iekārtošanas aģentūru un prasīja atdot parādu”. Puisis saka, ka tamlīdzīgā veidā „vidutāji” – viņu ir vairāki -, savaņģo cilvēkus. „Ja būtu palicis Lietuvā, es būtu nopelnījis vairāk naudas,” spriež lietuvietis.
Strādāt par vidutāju un naudas aizdevēju vienā personā Lielbritānijā nav legāli jau 9 gadus. Viesstrādnieku nodarbināšanas likumu grozīja pēc tam, kad Lankašīrā notika traģēdija – noslīka 23 ķīnieši, kuri strādāja gliemežu vākšanas plantācijā.
BBC sadarbībā ar britu policiju konstatējis, ka konkrēti Ivars Mežals pret saviem esošajiem un darba rindā gaidošajiem cilvēkiem neizturas vardarbīgi, taču viltīgi dažādos veidos iepin cilvēkus kā sev parādā esošus. Kad izmaksātas algas, Mežalam visu laiku atrodoties iemesli, par ko naudu „atskaitīt”.
Viens no cilvēkiem sacīja, ka pēc tam, kad Mežalam nomaksātas visas klaušas, viņš palicis vien ar 20 mārciņām kabatā. Tie ir apmēram 16, 82 lati, ar kuriem jāizdzīvo nedēļa. Parādu apļa jūgs nav noslēdzams, jo, lai norēķinātos par īri, atkal nākas aizņemties no Mežala, turklāt vajag arī kaut ko vēderā iebāzt – un atkal palīgā steidz Mežals.
Sastapis BBC reportieri, Ivars Mežals izteicās, ka „es nevienu te neizmantoju. Varbūt policijai ir pierādījumi, bet jums nekā nav,” viņš pauda. Medijs arīdzan vērsās pie Austrumanglijas veikalniekiem, kuri puravus saņem galvenokārt no Fenas fermām. Tirgotāji sacīja, ka, ja apgalvojumi par vergturību izrādīsies patiesi, viņi atteiksies no puraviem, kurus piegādā Mežala un citu vidutāju izmantoti viesstrādnieki.