Naudas meklēšana nākamā gada budžetam, spēlējoties ar nodokļu slogu, turpinās – tā droši var teikt par Saeimas Budžeta komisijā apspriesto jautājumu, kas skar iespēju palielināt azartspēļu nodokli par 10%. Uzreiz jāteic, ka šeit nav runa ne par pārtiku, ne elektroenerģiju, ne autogāzi, ne arī citām sabiedrībai ikdienā nozīmīgām jomām.
Godīgi sakot, vidējam Latvijas iedzīvotājam pat ir vienalga, cik lielus nodokļus maksā azartspēļu biznesā strādājošie uzņēmumi, jo tas viņu vienkārši neskar. Runa ir par pakalpojumu, ko nekādi nevar nosaukt par ikdienā nepieciešamu, par vitāli svarīgu. Tomēr, neraugoties uz visu minēto, ar nodokļu slogu šai nozarei ir jāuzmanās. Šeit var vilkt paralēles, piemēram, ar tabakas industriju. Proti, arī cigaretes ir produkts, ko nevar uzskatīt, piemēram, par pirmās nepieciešamības preci, un teorētiski tām varētu palielināt akcīzes nodokli kaut vairākas reizes gadā. Vienīgi jārēķinās, ka, šādi rīkojoties, mēs visi ļoti ātri pārliecinātos par to, cik «cauras» joprojām ir mūsu valsts robežas. Respektīvi, sarosītos kontrabandisti, kuri vestu no Krievijas nelegālo produkciju un tirgotu par salīdzinoši zemākām cenām, nekā ir pieejams oficiālās tirdzniecības vietās. Tātad ir skaidrs, ka akcīzes nodokļa palielināšanas procesam ir jābūt maksimāli saprātīgam.
Līdzīga situācija ir saistībā ar azartspēlēm. Tiesa gan, diez vai ir sagaidāms, ka, palielinot azartspēļu nodokli par 10%, pēkšņi viena pēc otras savu darbu sāks pagrīdes spēļu zāles – tā vairāk ir amerikāņu filmu romantika. Tā vietā tiešām ir sagaidāms, ka attiecīgajā nozarē strādājošie uzņēmēji arvien vairāk sāks pievērsties azartspēļu organizēšanai internetā, un iemesls tam ir vienkāršs – no spēlēm, kas notiek virtuālajā vidē, nodoklis iekasēts netiek vispār. Tas gan nenozīmē, ka bailēs no interneta spēļu elles attīstības vajadzētu uz visiem laikiem likt mierā azartspēļu nodokli. Šeit runa ir par darbu, ko mūsu likumdevējam vajadzēja paveikt jau pirms vairākiem gadiem, bet tālāk par tukšām runām joprojām nav tikts – nav izstrādāts mehānisms, kā iekasēt nodokokli no azartspēlēm internetā. Šāds solis gan ļautu iekasēt valsts budžetā vairāk naudas, gan arī novērst pašreizējo konkurences kropļojumu, kad daļa azartspēļu rīkotāju nodokli maksā, bet daļa – ne. Tad arī būs pilnīgi vienalga, kādā formā azartspēles tiek rīkotas – fiziski sēžoties pie galdiev vai virtuālajā pasaulē.
Šajā kontekstā jāmin vēl kāds gana interesants aspekts... Saeimas Budžeta un finanšu komisijā divu dažādu koalīcijas partiju pārstāvji bija vienojušies draudzīgā dziesmā par to, ka vēl vairāk palielināt azartspēļu nodokli nevajagot. Acīmredzot Latvijā tomēr ir noteiktas nozares, kurās strādājošie uzņēmēji nepieciešamības gadījumā itin labi spēj lobēt savas intereses visnotaļ augstā politiskā līmenī. To, vai lobisma darbs ir veikts pietiekami intensīvi, droši vien redzēsim tad, kad parlamentā notiks izšķirošais balsojums par šo jautājumu.