Legālās narkotikas Rīgā iespējams iegādāties pat pie ieejas Gaiļezera slimnīcā un citos pašvaldības īpašumos

foto: diena.lv
foto: diena.lv

Jau vairākus gadus Saeima un ministrijas cenšas grozīt likumus, lai tirgoņus izskaustu, bet neveiksmīgi. Ja pirms gada Rīgā legālo narkotiku maisījumus varēja nopirkt 20 vietās, tad tagad to skaits dubultojies. Un tirgošanās notiek arī Rīgas pašvaldībai piederošos īpašumos, svētdienas vakarā ziņo TV3 Nekā Personīga.

Jēzusbaznīcas iela. Vienā ēkas pusē preces bērniem – otrā tirgo maisiņus ar zaļo kaltēto vielu. Uz ēkas šiltes lasāms – ēka ir pašvaldības īpašums. Deglava iela 151 – arī te lasāms, ka īpašumu apsaimnieko pilsēta. Tur pat ielas malā durvīs mazs lodziņš. Policija sola rīkoties un pārbaudīt tirgotājus. Bet tirdzniecība šeit turpinās joprojām. Tā pat tas notiek netālu no vidusskolas esošā Barona ielas 90 nama. Dažādos portālos internetā veidojas dombiedru grupas, kas, redzot policijas bezspēcību, plāno saviem spēkiem šos kioskus iznīcināt dedzinot un demolējot.

Pēc šāda sabiedrības spiediena policija cenšas atrast jebkādus tirgotāju pārkāpumus, lai viņus sodītu kaut vai par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumu vai nepareizi noslēgtiem darba līgumiem ar pārdevējiem. Bet tas kiosku darbību neaptur. To  īpašnieki veikli sakārto visus papīrus. Pat cenas gandrīz visur norādītas gan latos, gan eiro un par pirkumiem izsit čekus.

Tirgotāji pārsvarā ir pirms pāris mēnešiem dibinātas SIA ar 1 lata pamatkapitālu. Kad firmai uzkrājas policijas uzlikti sodi un draud tiesas, firmu aizver un par tirdzniecības vietas īpašnieku kļūst nākamais SIA.

Tirgotava Plavniekos Ilūkstes ielā. Tā pieder SIA HARLEM. Firma  reģistrēta dzīvoklī šajā ēkā Jersikas ielā. Tur kopumā reģistrētas 70 dažādas firmas.  

Ilūkstes un Deglavas ielu krustojums – kiosks, par ko TV3 stāstīja jau pirms gada. Tirgotājs -  šovasar dibināta SIA New Health Technologies. Tās adrese - kāds dzīvoklis Čiekurkalnā.

Katrs tirgotājs savu preci dēvē citādāk. Vīraks, ūdens pīpju tīrāmais līdzeklis, gaisa atsvaidzinātājs. Pie pašas ieejas Gaiļezera slimnīcā atrodam kiosku, kur mazajos plastmasas maisiņos nopērkams mēslojums kaktusiem.

Gaiļezera slimnīcas vadītājs par viņa iestādes pievārtē strādājošo kiosku dzird pirmo reizi. Tā neesot viņu darīšana - zeme pieder nevis slimnīcai, bet pilsētai. Bet pilsēta kiosku aizvākt nevar, jo tirdzniecība atbilst visiem likumiem. Un ja nav pārkāpumu, nav iemeslu lauzt līgumu ar kiosku īpašniekiem par zemes izmantošanu.

"Būtu jau ļoti labi, ja tas būtu tik skaidri tā kā... tā kā... Es arī jums pilnīgi piekristu – es kopā ar jums atbrauktu uz to vietu, konstatētu, ka tā ir Rīgas zeme un policijai teiktu – vāciet nost to kiosku! Viss. Slēgts! Nevaram mēs to izdarīt. Ne jūs, ne es, neviens cits," saka RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Pilsēta likusi pašvaldības policijai regulāri traucēt kiosku darbu ar reidiem un patrulēšanām to tuvumā. Bet tas neattur zāļu maisījumu tīkotājus. Pat policijas kratīšanas laikā pircēji pie durvīm klauvē ik pēc pāris minūtēm.

Policijas ķēriens reidā, kurā piedalās Nekā Personīga ir 150 iepakojumi, kuros katrā ir 0,1 grams. Tas esot daudz salīdzinot ar citām reizēm. Policijas atklātais pārkāpums – dažām precēm marķējums nav latviešu valodā. Ja konfiscētajos zāļu maisijumos neatradīs kaitīgās vielas – policijai tie būs jāatdod atpakaļ tirgotājam.

Dienu pirms reida Saeima bija grozījusi likumu, kas ļaus atņemt tos maisījumus, kuru sastāvā atrodamas vielas iekļautas īpašā Eiropas Agrīnās brīdināšanas sistēmā. Iekšlietu ministrija to uzskata par lielu soli pareizā virzienā

"Lietas būtība slēpjas divos punktos – viela un pieprasījums. Ja par pieprasījumu mēs varam cīnīties runājot ar sabiedrību, skaidrojot kaitājumu un tamlīdzīgi, tad ar vielām mēs varam cīnīties tikai un vienīgi konkrētās vielas pakļaujot kontrolei,'''tā IeM Nozares politikas departamenta Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis.

Rīgas pašvaldības policija gan izmaiņas sauc par bezjēdzīgām. Uz legālo narkotiku paciņām nav rakstīts to ķīmiskais sastāvs. Tāpēc pierādīt, kuri ir kaitīgie maisījumi un kuri nē, būs tik pat neiespējami kā šobrīd.

"Ņemot vērā to tirdzniecības apjomu, ņemot vērā tos tempus ar kādiem šie te darboņi pielāgojas jauniem apstākļiem, es nedomāju, ka šī jaunā ievestā norma būtiski varēs ietekmēt šo te biznesu," uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Lai grozījumus sagatavotu ministrijās un pieņemtu Saeimā bija vajadzīgs gads. Šo garo ceļu vēl garāku padarīja kāds starpgadījums – likumprojekts 3 mēnešus vistiešākajā nozīmē bija pazudis. Maijā tas no Iekšlietu ministrijas nonāca Valsts Kancelejā, kam dokuments bija jāpārsūta tālāk Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. Tikai septembrī atklājās, ka parlamentu likumprojekts nemaz nav sasniedzis. Izskaitļots, ka pie vainas Kancelejas lietvedis, kurš nebija pamanījis, ka parlaments mainījis e-pasta adrese un dokumentus nosūtījis uz veco. Valsts Kancelejas vadība vainīgo par to jau atlaidusi.

Vai tāda iemesla dēļ bija jāatlaiž cilvēks? "Kā jau es teicu – iepriekš jau bija konstatētas šādas paviršības, tas nebija vienīgais, tāpēc šāds lēmums," raidījumam pastāstīja Valsts Kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Laine Kučinska.

Totāla vienaldzība pret bērniem – tā valsts un pašvaldības nespēju apkarot legālo narkotiku tirdzniecību raksturo bērnu reanimatalogs Pēteris Kļava. Ārzemēs pēc šo vielu lietošanas cilvēki miruši, zaudējuši redzi vai paralizēti. Latvijā par laimi pagaidām letālu iznākumu nav bijis.

"Tā problēma ir mūsu pašu kompleksainība, mūsu neattīstība, mūsu pašu vēlme baudīt dzīvi, līdz ar to mums liekas – kas tur sevišķs. Un tieši tas – kas tur sevišķs – ir tas, kas smird Latvijā. Tā ir attieksme. Tas ir sovietisms. Un par cik šīs paaudzes vēl nav izmirušas – vēl nav pagājuši 60 gadi, kas Latvijā mūs visus it kā attīsta, tāpēc arī nebūs gudru radikālu pavērsienu, lai parūpētos par Latvijas bērniem. Par Latvijas bērniem – tā ir tāda sporātiska, reklāmveida domāšana, tas ir gluži par maz. Šī ir tikai viena sprauga tā saucamajās vīriešu cīņās, kur atkal cietīs bērni, kur likumu nevar pareizu radīt," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas reanimatalogs Pētris Kļava.

Tikmēr Rīgas dome jau vairāk kā gadu neveiksmīgi tikt vaļā no nevēlama pilsētas telpu nomnieka. Pazemes tunelī zem Gogoļa, Marijas un 13.janvāra ielas kiosku 2012.gadā domes Satiksmes departaments iznomāja SIA MIHALICH. Jau pēc pusgada pašvaldības policija domei prasīja līgumu lauzt, jo tur tirgo legālās narkotikas. Tas joprojām nav noticis. Dainis Turlais sola, ka drīzumā ar firmu tiesāsies. Savukārt kioska saimnieks Satiksmes departaments izdomājis radošu un vienlaikus dārgu plānu - kioska vietā uzbūvēt liftu invalīdiem.


Написать комментарий