Samazinoties interneta lietotāju skaitam jaunākajās vecuma grupās, bet pieaugot vecāko grupu cilvēku skaitam, Latvijā pamazām pieaug interneta lietotāju vidējais vecums.
Vairāk interneta lapu skatījumus veic gados jaunāki interneta lietotāji, taču ilgāk ar saturu iepazīstas vecāki cilvēki, liecina starptautiskā interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati par interneta lietošanas tendencēm un paradumiem.
Ja vēl pirms trīs gadiem katru mēnesi interneta lietotāju skaits rādīja pozitīvu tendenci un katru mēnesi pieauga, tad pēdējo gadu laikā tas ir nostabilizējies un mēneša ietvaros piedzīvo minimālas svārstības. Šobrīd mēnesī vidēji internetu apmeklē 1 250 000 lietotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Tas ir 73% no visiem Latvijas iedzīvotājiem šajā vecuma grupā.
Ja interneta lietotāju skaits pēdējos trīs gados ir samērā nemainīgs, to pašu nevar teikt par vidējo interneta lietotāju vecumu, kam ir tendence augt. Piemēram, ja 2007.gadā vairāk nekā viena ceturtdaļa (26%) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem un tikai 8% vecumā virs 55 gadiem, tad šobrīd jaunākā vecuma grupa veido 21%, bet vecākā – jau 14% no visiem interneta lietotājiem.
«Vērojot interneta lietotāju kopējā skaita izmaiņas, kas liecina, ka Latvijā kopš jau 2010.gada šis skaitlis nav būtiski mainījies un neiedziļinoties detaļās, var rasties nepareizs priekšstats par notiekošo,» interneta tietotāju skaita tendences komentē pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. «Var rasties priekšstats, ka interneta lietošana Latvijā ir sasniegusi noteiktu piesātinātības līmeni, un tie, kas to lieto, turpina to darīt iepriekšējā intensitātē, bet tie, kas nelieto – tie turpina nelietot. Taču iedziļinoties detaļās, atklājas, ka tā gluži nav. Atklājas, ka kopējā lietotāju skaita stabilitāte ir saistīta ar diviem pretēji vērstiem procesiem, kuri patlaban ir spējuši viens otru neitralizēt – radīt smalku balansu. No vienas puses demogrāfiskās bedres dēļ samazinās gados jauno interneta lietotāju skaits – lai gan gandrīz pilnīgi visi gados jaunie ir aktīvi interneta lietotāji, viņu gluži vienkārši skaitliski paliek aizvien mazāk. Taču, no otras puses, pieaug gados vecāku interneta lietotāju skaits, jaunākajiem novecojot un daudziem no tiem, kuri internetu nelietoja, sākot to lietot. Šim vienādojumam vēl varam pievienot kopējo iedzīvotāju skaita samazināšanos emigrācijas dēļ. Rezultātā iznāk, ka interneta lietotāju skaits jau pāris gadus ir relatīvi stabils. Taču, ja mēs skatītos uz iedzīvotāju īpatsvaru (procentiem), kuri aktīvi lieto internetu, tad atklātos, ka Latvijā vēl aizvien mītošie internetu ļoti lēnām un pamazām, bet lieto aizvien lielākā skaitā.»
Vecuma tendenču ziņā Latvija pietuvojas Rietumeiropas rādītājiem, kur, pretēji interneta jaunattīstības valstīm, vecākās interneta lietotāju paaudzes īpatsvars krasi neatšķiras no vidējās un jaunākās vecuma grupas. Piemēram, Dānijā vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem ir 26% interneta lietotāju, bet vecāki par 50 gadiem ir 31%. Savukārt Turcijas tirgū, kas ir salīdzinoši jauns interneta tirgus, 15 līdz 24 gadus vecie interneta lietotāji veido 36%, bet vecāki par 55 gadiem ir tikai nepilni 5% no visiem interneta lietotājiem, Bosnijā un Hercegovinā jaunākā interneta lietotāju grupa veido vairāk nekā 40%, bet vecākā – tikai 2%.
Šobrīd 75% no visiem interneta lietotājiem to izmanto jau vairāk nekā piecus gadus, 17% – divus līdz piecus gadus, 4% – vienu līdz divus gadus. 84% internetu lieto katru dienu, 14% – vairākas reizes nedēļā, bet dažas reizes mēnesī tikai 1%.
Mēnesī viens interneta lietotājs vidēji veic 1 500 interneta lapu skatījumus – jaunākajās vecuma grupā no 15 līdz 25 gadiem pat vairāk nekā 2 000 lapu skatījumu mēnesī. Vidējais viena interneta lapu skatījuma ilgums svārstās no 45 sekundēm jaunākajā vecuma grupā, līdz pat 65 sekundēm vecākajā vecuma grupā (55+), kas liecina par pamatīgāku iedziļināšanos aplūkotajā saturā tieši vecāka gadagājuma interneta lietotāju vidū.