Bestsellera "Ekonomiskā slepkavas grēksūdze" autors Džons Pērkins sniedza ekskluzīvu interviju radio Baltkom.
Jāpiebilst, ka Pērkinss uzskata, ka "ekonomiskie slepkavas" 2007.-2008.gadā, iespējams, darbojās arī Latvijā.
Gribētu sākt mūsu sarunu ar 2008.gada krīzes iemesliem un sekām...
Uzskatu, ka šī krīze atspoguļo mūs pašus. Globālā ekonomika ir izgāzusies. ASV dzīvo 5% pasaules iedzīvotāju, taču mēs tērējam apmēram 30% pasaules resursu. Teju puse pasaules dzīvo trūkumā... Esošā sistēma vairs nekalpo sabiedrībai. Krīze turpināsies tik ilgi, kamēr mēs neizstrādāsim ekonomisko sistēmu, kas būs labāka par esošo "kurlo ekonomiku", kuras prioritātes ir militārās operācijas un dabas resursu šķērdēšana. Ir jāveido "dzīvā ekonomika", kas cīnītos ar piesārņojumu, badu, meklētu jaunus enerģijas pārraides veidus, attīstītu izglītību.
Domāju, ka arī Latvijai un citām valstīm ir pienācis laiks aktīvi iesaistīties jaunās ekonomikas veidošanā. Tas radītu simtiem jaunu darba vietu.
Tiek uzskatīts, ka megakorporācijas jeb korporokrātija iekaro pasauli un vēlas iznīcināt Eiropas Savienību. 2008.gada krīze Eiropā bija stratēģiski plānots pasākums: korporāciju vadītāji sāka saprast, ka vienotā savienībā likumi būs standartizēti un daudzas valstis izspruks no to ietekmes. Acīmredzot šajā brīdi korporokrātija saprata, ka krīze var vājināt ES un tas būtu izdevīgi korporāciju varai.
Vai Latvijas iestāšanās eirozonā ir solis tuvāk jaunajai ekonomikai?
Man ir dalītas jūtas par eiro. Domāju, ikvienai valstij ir jābūt ļoti piesardzīgai, jo būt eirozonā bez iespējām ietekmēt fiskālo un monetāro politiku ir ļoti bīstami. No otras puses, vienota valūta atvieglo tirdzniecību.
Jūs esat grāmatas "Ekonomiskā slepkavas grēksūdze" autors. Vai var apgalvot, ka t.s. ekonomiskie slepkavas darbojās arī Latvijā?
Man nav personiskas pieredzes ar Latviju, taču būtu ļoti pārsteigts, ja "ekonomiskie slepkavas" Latvijā nebūtu darbojušies 2007.-2008.gada krīzē un pirms tam. Savā laikā man bija pienākums valsti pakļaut amerikāņu korporāciju ietekmei: man bija vienalga, kas tās ir par korporācijām, vienalga, kas paraksta līgumus. Šodien ekonomiskie slepkavas darbojas joprojām, proti, jebkurai lielai kompānijai – degvielas, naftas, farmācijas jomā – ir savi ekonomiskie slepkavas. Viņi cenšas nodrošināt saviem darba devējiem vissiltāko vietiņu ikvienā pasaules valstī.
Bet ko Latvija var piedāvāt ASV? Kā šo valstu intereses saskaras?
ASV, precīzāk – korporokrātija vēlas dominēt visā pasaulē. Neviena valsts, neviens tirgus nedrīkst būt ārpus korporāciju varas – tā viņi uzskata. Svarīgi ir dabas resursi un stratēģisks ģeogrāfiskais izvietojums. Latvija, var piedāvāt daudz ko, tostarp - vērtīgas idejas.
Domāju, ka šodien pasaulē notiek apziņas revolūcija. Cilvēki pakāpeniski saprot, ka 1% bagāto pret pārējiem 99% izturas ļoti slikti. Tas procents kļūst aizvien bagātāks, bet vidusslānis – aizvien trūcīgāks. Šo izpratni korporokrātija negaidīja, viņi vēlas pakļaut mūsu prātus, uzspiest noteiktus uzvedības noteikumus. Tā notiek visur – globalizācija.
Vai korporokrātija ir patēriņa kultūras sastāvdaļa? Kā ar to cīnīties?
Tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem. Mums ir jātiek prom no patērētāju kultūras, jo ar savu darbību sūtām korporācijām ziņu, ka "vēlamies lētu degvielu”, tas nozīmē, ka tiks izcirsti Amazones lietus meži; mēs sakām korporācijām, ka gribam lētu un labu apģērbu - to šuj vergi puslegālās rūpnīcās Indonēzijā. Patērētāju neinteresē sociālais aspekts, interesē vien paša vajadzības.
Tiesa, patlaban tāda dzīve cilvēkus neapmierina, neapmierinās arī viņu bērnus un mazbērnus. Cilvēki sāk saprast, ka dzīvojam uz mazas un trauslas planētas. Bet korporācijas ir modernie imperatori, kas vienlaikus ir pilnīgi atkarīgi no patērētājiem. Tādējādi mūsu rokās ir pietiekami daudz varas, kura būtu saprātīgi jāizmanto.
Piebildīšu, ka mēs vairs nevaram dzīvot vīriešu hierarhijā, tādēļ vairāk varas būtu jābūt arī sievietēm. Kādēļ tā – jaunietes ir lielākās preču un pakalpojumu patērētājas, tādēļ arī tām ir vairāk varas. Ja viņas piemēram, kompānijai "Nike" liks saprast, ka produkcija, protams, ir laba, taču viņas nevēlas pirkt tās ražotās preces tik ilgi, kamēr darbinieki nesaņems atbilstošu samaksu. Tādu, lai varētu nopirkt "Nike" preces, esmu pārliecināts – šāda kampaņa varētu būt veiksmīga un sistēma mainītos.
Ko mēs vispār varam gaidīt tuvākajā laikā?
Cerams, mums izdosies pārliecināt korporācijas kalpot sabiedrības interesēm, nevis vienam procentam bagātnieku. Vienkārši jāpresingo. Savukārt ASV mums ir jāatgriežas pie demokrātijas – mums tās vairs nav, mēs neesam demokrātijas iemiesojums kā agrāk. Agrāk likumus veidoja vēlēti politiķi, tagad – korporācijas un to lobiji. Tuvākajos desmit gados vēlētos redzēt reformas, lai vara ASV atgrieztos pie cilvēkiem. Vēl nedrīkst aizmirst par klimata problēmām. Par ogļskābo gāzi. Mums ir jāattīra sava planēta.
Vai ASV valdība tuvākajos mēnešos atkal var pārdzīvot īslaicīgu slēgšanu?
Jā, tas ir iespējams. Jāsaprot, ka ekonomiskie strupceļi ir stratēģiski gājieni. Lielākā daļa ASV likumu ir izdevīgi korporācijām, kuras atbalsta gan demokrātus, gan republikāņus. Apdrošinātāji ik gadu pelna miljardiem dolāru, kamēr likums par veselības aprūpi nav stājies spēkā. Kamēr bremzējas likumprojekts par ģenētiski modificētiem organismiem, kompānijas pelna miljardus.
Kā jums šķiet, vai ASV ietekmē valdošo politiķu izvēli citās valstīs, tostarp Latvijā?
Tas pat nav jāapspriež! ASV cenšas ietekmēt daudzas valstis un atbalstīt tām ērtus politiķus. ASV ir briesmīga vēsture, ja runā par iejaukšanos citu valstu politikā – Edvards Snoudens tam ir apstiprinājums. Es neesmu strādājis ar Latviju, bet ar Islandi gan. Bija acīmredzami, ka Islandes politiķi aktīvi atbalstīja ASV un korporatokrātiju. ASV Nacionālās drošības aģentūra, Centrālā izlūkošanas pārvalde – tās visas ir veidotas, lai kalpotu korporāciju interesēm. ASV ir nepieciešami sabiedrotie, kas atbalsta korporāciju varu. Tādēļ nav jāpadodas vilinājumam kārtējo reizi aizņemties starptautiskajās bankās. Nedrīkst padoties, nedrīkst pieļaut, ka korporācijas "privatizē" privāto biznesu. Islande ir labs piemērs, kā cīnīties pret starptautiskajiem finansistiem.