Bailes no liekā svara un aptaukošānās, ieveduši mūs otrā grāvī. Izrādās, ka maztauku diēta ir vēl bīstamāka.
Amerikā pašlaik ir vismazākais tauku patēriņš pasaulē, un amerikāņi ir pasaulēvisresnākā tauta. 70. gadu beigās Amerikas Sirds veselības asociācija un citas sabiedrības veselības institūcijas aicināja ievērojami samazināt tauku daudzumu uzturā, pievēršoties ogļhidrātiem, pat rafinētajiem. Kopš tā laika aptaukošanās epidēmija ASV ir gandrīz trīskāršojusies – no 13% 1980. gadā līdz 33% 2006. gadā.
Meksikāņi, kuri ļoti ietekmējas no saviem bagātajiem kaimiņiem, ir otra resnākā tauta uz planētas. Trešie ir angļi. 1951. gadā vidējais Lielbritānijas sieviešu apģērbu izmērs bija 12 (jeb 40. pēc mūsu sistēmas), savukārt 2005. gadā tas jau bija 16 (jeb 44. pēc mūsu sistēmas).
Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā. Finbalt veselības monitoringā veiktie pētījumi par paradumiem, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību, liecina, ka desmit gadu laikā – no 1998. līdz 2008. gadam – cilvēki mērķtiecīgi samazinājuši treknu produktu patēriņu, sākuši vairāk ēst dārzeņus, palielinājuši fiziskās aktivitātes un... kļuvuši resnāki. 1998. gadā liekais svars bijis 28,1% aptaujāto, aptaukojušies bijuši 14,5% cilvēku, 2008. gadā – attiecīgi jau 30% un 18,5 procenti.
Vislielākās pārmaiņas uzturā rosinājušas maztauku diētas. To pamatā ir teorija, ka holesterīns izraisa sirds slimības (holesterīna līmeni savukārt paaugstina treknie un holesterīnu saturošie ēdieni: sviests, siers, trekna gaļa, olas). Protams, tauku ierobežošanu uzturā izmanto ne tikai holesterīna problēmas risināšanai, bet arī lai panāktu liekā svara zudumu, jo pieņemts uzskatīt, ka tauki ir kalorijām bagāti. Jo mazāk kaloriju, jo mazāks risks iedzīvoties liekajos kilogramos, – loģiski, jāierobežo tauku patēriņš! Taču šī teorija ir pilnībā izgāzusies. Tieši maztauku diētas ir ierosinājušas amerikāņu aptaukošanās epidēmiju, jo, mudinot cilvēkus atteikties no taukiem, ievērojami pieaudzis cukura un citu rafinēto ogļhidrātu patēriņš.
Visvairāk tauku Eiropā patērē Francijā, taču franču sievietes ir visslaidākās visā Eiropā. Franču vīrieši ir trešie slaidākie, padarot Franciju par vistievāko valsti Eiropā.
Kā tad tā? Franču uzturā ir daudz produktu ar visdažādākajām piesātinātajām taukskābēm: sviests, siers, krējums, olas, aknas, gaļa un treknas pastētes. Šos skaitļus citās valstīs neapstrīd, vienkārši sauc par Francijas paradoksu, un turpina ignorēt holesterīnu samazinoša uztura izraisītās problēmas.
Ogļhidrāti, nevis tauki
Jebkuras diētas galvenais mērķis, ja tā vērsta uz svara samazināšanu, ir zaudēt taukus, nevis muskuļus. Enerģijas ražošanai mēs izmantojam divas svarīgākās izejvielas: taukus un ogļhidrātus. Katram cilvēkam ir savs vielmaiņas cikls, bet lielākā daļa cilvēku, dienā uzņemot tikai 20 gramus ogļhidrātu, būtu spiesti dedzināt organismā esošos taukus. Taču kopš 1970. gada ir noticis pretējais – iesakot izvairīties no taukiem, ogļhidrātu uzņemšana ir kļuvusi teju neierobežota. Slikti jau ir samazināt tauku patēriņu, bet vēl sliktāk to vietā ēst daudz rafinēto ogļhidrātu. Pēdējo 25 gadu laikā amerikāņi vidēji dienā uzņem par 500 kilokalorijām vairāk nekā agrāk, un 90% šo kaloriju nodrošina ogļhidrāti (lielākoties baltais cukurs). Tauki rada sāta sajūtu, kas nezūd stundām. Neuzņemot taukvielas, cilvēki reti jūtas paēduši, tāpēc meklē dažādas uzkodas, kas lielākoties satur ogļhidrātus. Taukvielu uzņemšana samazina apetīti, tāpēc ieturēt diētu, kurā gandrīz nemaz nav tauku, ir tāpat kā braukt ar automašīnu bez bremzēm. Citiem vārdiem, ja to darāt, nekas nevar jūs (un jūsu apetīti) apturēt. Izņemot, protams, avāriju (saslimšanu).
Vai ēst daudz tauku un maz ogļhidrātu ir droši?
2002. gadā Konektikutas universitāte sāka pētījumu, lai noskaidrotu, kā cilvēkus ar normālu ķermeņa masu un holesterīna līmeni ietekmē uzturs, kurā ir maz ogļhidrātu un daudz tauku. Zinātnieki izstrādāja diētu, kurā tikai 8% kaloriju nodrošināja ogļhidrāti, bet 61% – tauki. Redzot tik lielu taukvielu pārsvaru, daudzi kardiologi noteikti prognozētu ievērojamu holesterīna līmeņa pieaugumu. Taču notika pretējais – pēc sešām nedēļām kopējais holesterīna daudzums eksperimenta dalībniekiem samazinājās par 29%, bet ABL jeb tā sauktais labais holesterīns palielinājās par 11 procentiem. Triglicerīdu daudzums, kas ir svarīgs sirds slimību riska rādītājs, samazinājās par 33%, un insulīns kritās par 34 procentiem. Tas vēlreiz pierāda, ka diēta ar zemu ogļhidrātu saturu ne tikai neapdraud veselību, bet ir daudz labvēlīgāka organismam un sirdij par tā sauktajām normālajām diētām.
Diētas, kas ierobežo ogļhidrātu daudzumu
Ir četru veidu diētas, kas paredz ierobežot ogļhidrātu patēriņu (īpaši, tas attiecas uz rafinētajiem ogļhidrātiem).
Atkinsa diēta samazina ogļhidrātu daudzumu līdz 20 g dienā apmēram 2–4 nedēļas, pēc tam dažas nedēļas ogļhidrātu patēriņš tiek ierobežots līdz 40 g dienā (atkarībā no iegūtā rezultāta), un visbeidzot uz vairākiem mēnešiem paaugstināts līdz 60 g dienā (arī atkarībā no rezultāta).
Glikēmiskā indeksa (GI) diētā ir iekļauti dažādi pārtikas produkti, ņemot vērā to, cik ātri organisms pēc šo produktu apēšanas izmanto ogļhidrātus, kas ir to sastāvā. Ēdiens ar zemu GI (zem 50) palīdz saglabāt normālu un līdzsvarotu insulīna līmeni asinīs.
Zema glikēmiskā daudzuma diētā ēdiens tiek vērtēts, reizinot tā glikēmisko indeksu ar ēdienā esošajiem ogļhidrātiem. GI indekss tiek dalīts ar 100 un reizināts ar ogļhidrātu daudzumu gramos. Galvenie principi – izvēloties produktus, glikēmiskais daudzums nedrīkst pārsniegt skaitli 40 un ogļhidrāti noteikti jāēd kopā ar olbaltumvielām.