Aptuveni 3,5 miljardus gadu senu mikrobu fosilijas izdevies atrast zinātniekiem.
Pārakmeņojusies mikroorganismu kolonija varētu būt viena no senākajām jebkad atrastajām dzīvības formām, atsaucoties uz publikāciju žurnālā "Astrobiology", vēsta interneta vietne "Business Insider".
"Šī ir viena no, vai vecākā jebkad atrastā fosilija. Tā ir 3,5 miljardus gadu sena ekosistēma," stāsta pētījuma līdzautors Roberts Hazens no Karnegī zinātnes institūta Vašingtonā.
Fosilijas, pētot senus akmens veidojumus Austrālijā, atradusi Hazena kolēģe no Olddominionas Universitātes Virdžīnijā Nora Nofke. "Tik daudzi ģeologi ir staigājuši pāri šiem pašiem akmeņiem un neko nav pamanījuši," stāsta zinātniece, kas gadiem ilgi ir pētījusi līdzīgus mikroorganismu veidojumus.
Aplūkojot fosiliju ar mikroskopu, kļuvuši redzami atsevišķi melni pavedieni, kas savijušies ap smilšu graudiem, kā tas ir raksturīgi mikrobu kolonijām. "To sauc par sapīšanu un iesprostošanu – tādā veidā mikroorganismu kopiena kļūst noturīga pret viļņiem," skaidro Nofke.
Sarežģītas mikrobu kolonijas dzīvojušas uz nogulsnēm jūras krastā – tuvu gaismai un ūdenim. Tas norāda, ka jau miljards gadu pēc Zemes rašanās baktērijas sākušas iegūt enerģiju no saules gaismas, nevis akmeņiem.
Par senāko Zemes dzīvības formu uzskatītie daudz primitīvākie mikroorganismi, daudzi no kuriem sastopami arī mūsdienās, barojas ķīmiski pārveidojot akmenī esošo dzelzi vai sēru.
"Tas nozīmē, ka mikrobi ļoti agri Zemes vēsturē pārslēgušies no akmens izmantošanas enerģijai uz gaismu," atraduma nozīmi uzsver zinātniece.