Pēc „Berkuta” asiņainās demonstrantu padzīšanas no Maidana Kijevas ielās izgāja simti tūkstoši ukraiņu.
Tik daudz cilvēku nepulcējās Maidanā kopš 2004. gada „oranžās revolūcijas”.
Kā jau tika gaidīts, Austrumu partnerības samitā Viļņā Viktors Janukovičs oficiāli atteicās no Ukrainas asociācijas ar ES. Protams, cilvēki Kijevā gatavojās šādam iznākumam, kaut gan cerēja uz brīnumu. Bet, kad visas cerības bija zudušas, cilvēki apmulsa: ko darīt tālāk – izklīst? Opozīcijas līderi nevarēja neko jēdzīgu pateikt, un cilvēki pamazām sāka izklīst, kurnēdami: „būtu te Timošenko, mēs zinātu, uz kurieni rīt doties un kas jādara”.
Bet ap četriem no rīta, kas laukumā atradās tikai daži simti aktīvistu, „Berkuta” kaujinieki uzsāka cietsirdīgu nometnes tīrīšanu. Kā apgalvo dziedātāja Ruslana, bez visiem pārējiem kaujinieki sāka sist ar stekiem visus pēc kārtas – bērnus, sievietes un sirmgalvjus. Pēc tam viņi panāca un dauzīja bēgošos, daudzus aizveda ātrā palīdzība.
– Nesaprotu, kādēļ tas bija jādara, kad jau it kā nolaida tvaiku un Eiromaidans izklīda pats par sevi, saka politologs Vladimirs Korņilovs. – Es sarunājos ar cilvēkiem, kuri tur atradās piektdien ap pusnakti – palikušie Ļvovas studenti pakoja mantas, politiķi bija prom, tur nebija daudz cilvēku. Par šādu notikumu attīstību opozīcija varēja tikai sapņot …
Pēc tam milicijā paskaidroja, ka viņu rīcība bija atbilde uz aktīvistu provokācijām, kuri negribēja izklīst ar labu un apmētāja „Berkutu” ar degošiem dēļiem.
– Nav tāda argumenta, lai attaisnotu spēka izmantošanu pret miermīlīgiem pilsoņiem, – paziņoja grupas „Elzas okeāns” līderis Svjatoslavs Vakarčuks. Tas ir tīrs sadisms! Un tagad rodas jautājums, kur mēs dzīvosim rīt – brīvā valstī vai cietumā.
Eiromandana padzīšanas laikā tika aizturēti 35 cilvēki, kurus atlaida pēc administratīvo pārkāpumu protokolu sastādīšanas. Pēc medicīniskās palīdzības griezās 40 cilvēki. Dziedātāja Ruslana un vēl teju 100 bēgļu paslēpās Mihailovas katedrālē, no kurienes arī sākās Maidanas atdzimšana.
Provokatori ir visur
Pēc zināma laika prezidents Janukovičs un premjerministrs Azarovs paziņo, ka nožēlo notikušo. Ģenerālprokurors Pšonka paziņoja par uzsākto izmeklēšanu un apsolīja sodīt visus vainīgos, bet Kijevas milicijas priekšnieks Korjaks atkāpās no amata. Bet saniknoto tautu tas neapturēja. Pēc opozīcijas līderu aicinājuma svētdien Kijevas ielās izgāji vairāki simti tūkstošu protestantu. Kaut gan agri no rīta tiesa aizliedza rīkot mītiņus Neatkarības maidanā un Eiropas laukumā, cilvēki uzreiz devās uz Maidanu, kur nojauca iežogojumu, izrotāja Jaungada egli ar Eiropas Savienības karogiem un atjaunoja nometni.
Masu akcijas laikā cilvēku grupa oranžās ķiverēs opozīcijas žurnālistes Tatjanas Čornovilas vadībā izsita Kijevas mērijas pirmā stāva logus, salauza durvis un okupēja mērijas ēku. Citai grupai izdevās sagrābt Arodbiedrību namu, paziņojot, ka tas ir „revolūcijas štābs”.
Tai laikā teju pusotra tūkstoša puišu melnās maskās devās triecienā uz prezidenta administrāciju, izmantojot buldozeru, lai izlauztu ar tarānu kaujinieku rindas, kuras aizsprostoja Banku ielu. Kad uz kareivjiem sāka lidot dūmu bumbas un bruģakmeņi, mītiņa dalībnieku daļa sāka tos aizstāvēt. Muzikants Saško Položinskis uzkāpa uz buldozera kausa, no kurienes aicināja nepadoties provokācijām un apturēt visus, kuri aicina uz sadursmēm.
Tautas deputāts Pjotrs Porošenko mēģināja apskaidrot kaujinieku prātu, par ko viņam iemeta ar bruģakmeni un novilka nost no buldozera. Neviena no trim opozīcijas līderiem trieciena laikā nebija pie prezidenta administrācijas ēkas. Tikai pēc trim stundām, kad ieradās „Berkuts” un apspieda uzbrukumu, opozicionāri ieradās Banku ielā un paziņoja, ka uzbrucēji ir varas provokatori.
– Visi trīs opozīcijas līderi atradās piecu minūšu gājiena attālumā no Banku ielas, turklāt mierīgi gaidīja, ar ko beigsies uzbrukums, – komentē Vladimirs Korņilovs. – bet pēc tam pēkšņi ieraudzīja „varas provokāciju”. Esmu pārliecināts: ja kaujinieki satrūktos un ēka tiktu ieņemta, opozīcijas trijnieks uzreiz to nosauktu par „revolūcijas uzvaru”. Turklāt vai tad Kijevas mēriju un Arodbiedrību namu nesagrāba viņu „revolucionāri”?
Kā kļuva zināms, pēc uzbrukuma medicīnas palīdzību lūdza 50 zaldāti un tāds pats civilo skaits, vairākumā ar acu gļotādas ķīmiskajiem apdegumiem pēc speciālo līdzekļu pielietošanas, retāk – traumu dēļ. Par laimi, nopietnu ievainojumu nav. Kā tika noskaidrots milicijā, uzbrukumā prezidenta administrācijai devās vairāk nekā 300 radikāli noskaņotu organizācijas „Brālība” biedri, kuri darbojās sava līdera Dmitrija Korčinska vadībā. Jau vēlāk, vēli vakarā vairāki desmiti puišu maskās uzmeta virves Ļeņina piemineklim un mēģināja to nogāzt. Tomēr laikā paspējušais „Berkuts” aplī aplenca vadoni un neļāva veikt vandālisma aktu.
Pēc Sīrijas scenārija?
Pirmdien no rīta kolonna, kura bija samazinājusies līdz septiņiem tūkstošiem protestētājiem, atkal devās uz Ministru kabineta un prezidenta administrācijas ēku pusi, pieprasot prezidenta, valdības un parlamenta atstādināšanu, kā arī pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Pirms iziešanas no Maidana opozīcijas līderi vēlreiz brīdināja, ka akcija ir miermīlīga, un aicināja līdzgaitniekus nepadoties provokācijām.
– Es domāju, ka no šīs situācijas šodien ir viena izeja, – saka politologs Vladimirs Korņilovs. – Janukovičam jāaicina cilvēkus uz kārtības ieviešanu, jāapsola pirmstermiņa prezidenta un parlamenta vēlēšanas, turklāt vienlaikus ar referendumu par Ukrainas integrācijas vektoru, lai pēc tam neviens vairs nevarētu piesegties bez jebkāda pamatojuma ar tautas viedokli, – ziņo sobesednik.ru.
– Jāatzīst, ka diez vai Dienvidaustrumi kaut kad piesliesies opozīcijas pusē, bet varas iestādes diez vai spēs atjaunot Rietumukrainas kontroli, – domā politologs K. Bondarenko. – Ukrainu piespiež izmantot Sīrijas scenāriju. Šodien opozicionārus vieno tikai vēlēšanās gāzt pašreizējo valdību. Kamēr opozīcijai nebūs vienota līdera un platformas, situācija valstī var attīstīties pēc šī scenārija.
– Opozīcija, tāpat kā vara ir atbildīga par Ukrainas likteni un eskalāciju, – ir pārliecināts izdevuma „Kijevas komersants” galvenais redaktors Vladimirs Skačko. – Jo savādāk var sākties valsts sašķelšanās un pat pilsoņu karš. Visas tā pazīmes, tāpat kā 2004. gadā, ir redzamas. Piemēram, Rietumukrainas vietējās varas iestādes jau izziņo savas teritorijas „kā brīvas no Janukoviča”. Atliek vienīgi gaidīt atbildes „atbrīvošanos no banderoviešiem un fašisma” valsts Dienvidaustrumos …
Grūti nepiekrist politologiem: kamēr nav par vēlu, politiķiem jāsēžas pie pārrunu galda, jo iela diez vai atrisinās valsts problēmas.
Eiromaidana hronoloģija:
ü 21. novembrī pēc tam, kad Ukrainas Ministru kabinets pieņēma lēmumu par integrācijas ar Eiropas Savienību procesa apturēšanu, Ukrainas opozīcija sasauca Kijevā Eiromaidanu. Mītiņā pulcējās teju 5 tūkst. cilvēku.
ü 22. novembrī Eiromandans startēja Ļvovā, Viņņicā, Doņeckā, Somos un citās valsts pilsētās.
ü 24. novembrī Kreščatika gājienā piedalījās līdz 150 tūkst. cilvēki. Neskatoties uz varas iestāžu aizliegumu, telšu nometnē apmetās teju 300 tūkst. cilvēku.
ü 29. novembrī Viļņā Viktors Janukovičs neparakstīja Ukrainas asociācijas vienošanos ar ES, un mīteņotāji pieņēma rezolūciju par prezidenta impīčmenta sagatavošanu.
ü Naktī uz 30. novembri specnodaļas „Berkuts” kaujinieki cietsirdīgi izdzina piketētājus no Maidana.
ü 1. decembrī mītiņa dalībnieku pūlis atkal ieņēma Maidanu, okupējot Kijevas administrācijas un Arodbiedrības nama ēkas, bet nespēja ieņemt prezidenta administrāciju. Varas iestādes paziņoja par 150 kaujinieku ievainošanu. Protestētāju skaits jau sasniedz simtus tūkstošu. No pirmdienas opozīcija valstī izsludināja vispārēju streiku.
2. decembrī integrācijas Eiropā piekritēji ielenca Ministru kabineta ēku un bloķēja satiksmi Kijevas centrā. Uz šo brīdi Ukrainas aizsardzības ministrs noliedza informāciju, ka Kijevai tuvojas tanki.