Likumu izmaiņas, kas lika atklāt ofšoru īpašniekus, izrādījušās neefektīvas, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Secināts, ka Latvijā patlaban ir reģistrētas vismaz 707 firmas, kam 25% atrodas ārzonās.
Pirms diviem gadiem, kad ar lielu pompu sabiedrības aktīvisti aicināja apbērēt vai dedzināt sārtos oligarhus un tā laika Valsts prezidents Valdis Zatlers atlaida Saeimu, steigā tika labots Komerclikums. Izmaiņas ieviesa, lai mēģinātu atklāt tos, kas savu turīgumu slēpa aiz ofšoriem. Tie paredzēja, ka iikvienai firmai, kurā vismaz ceturtā daļa – 25% akciju pieder ofšoram, jāsniedz ziņas Uzņēmumu reģistram (UR), kurš pastkastītes firmai ir patiesā labuma guvējs. Divus gadus pēc likuma grozījumiem arī kādreizējam Valsts prezidentam nākas atzīt – lielas jēgas no izmaiņām nav bijis, ziņo raidījums.
Ofšoru izgaismošanai plānoto grozījumu pieņemšana pirms diviem gadiem vairākkārt iebuksēja. Tieslietu un ekonomikas ministrijas stīvējās, kurš būs galvenais ofšoru apkarotājs. Ekonomikas ministrs gribēja liegt ofšoros slēptām firmām piedalīties valsts iepirkumos. Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs ieviesa savas korekcijas.
Grozījumi Komerclikumā tapa ar lozungu padarīt godīgāku uzņēmējdarbības vidi. Šobrīd ar ziņām par ofšoru patiesajiem labuma guvējiem var iepazīties gan tikai izmeklēšanas iestādes. Sabiedrībai publiski šādas ziņas nav pieejamas.
Uzņēmumu reģistrā, kam Saeima uzdeva par pienākumu pieņemt ziņas par ofšoru īpašniekiem, kopš 2011.gada jūlija par patiesā labuma guvējiem saņēmis iesniegumus no 254 firmām, kam vismaz 25% īpašnieku slēpjas ārzonās – 2011.gadā tie bija 157 iesniegumi, pirms gada 82, šogad vien tikai 15. Reģistrs līdz šim nav pētījis, cik patiesu ainu šie dokumenti rāda un vai kāds tos tālāk izmanto. Iestāde tikai savāc iesniegumus un tos noglabā atsevišķā, slepenā mapē, ziņo "Nekā personīga".
"Grūti jau spriest, vai tā ir patiesā aina, jo neviens jau tādu izvērtējumu nav veicis – cik uzņēmumiem šāda informācija būtu jāsniedz. Par izmantošanu – likums definē: tiesībaizsardzības iestādes – policija, prokuratūra. Cik daudz šādas iestādes ir nākušas uz Uzņēmumu reģistru? Mēs šādu statistiku neveicam, tā kā šī ir ierobežotas pieejamības informācija un šādu atsevišķu uzskaiti mēs neveicam, bet tīri no sajūtām – tas nav ikdienas informācijas pieprasījums," skaidro UR valsts galvenā notāre Guna Paidere.
"Lursoft" aprēķinājis, cik ir tādi Latvijas uzņēmumi, kam šī likuma norma būtu jāpilda. Par pamatu tika ņemts ofšoru saraksts no noteikumiem par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Dati rādot - Uzņēmumu reģistrs saņēmis ziņas labi ja par trešo daļu no uzņēmumiem, kuriem vismaz 25% akciju pieder ofšoriem.
Pēc "Lursoft" aplēsēm tādas ir vismaz 707 kompānijas. Jāņem vērā, ka šis likums kontrolē tikai tās firmas, kuru tiešie īpašnieki ir ofšori. Ja firma reģistrēta, piemēram, Igaunijā, tās īpašnieki tālāk Vācijā, savukārt tās īpašnieks ofšoru paradīzē kaut kur Klusā okeāna salās, šos patiesā labuma guvējus valsts nav tiesīga uzzināt.
Visiecienītākās valstis, kur dibinātās ofšorfirmas piesaistītas darījumiem Latvijā ir Britu Virdžīnu salas (150 ofšori), Beliza (103 ofšori), Panamas republika (89 ofšori), Gērnsija (68 ofšori) un Seišelu salu republika (66 ofšori).
Arī Tieslietu ministrijā raidījumam piekrīt – pēc grozījumu ieviešanas rezultāti varēja būt labāki.