Sieviete, kura domāja, ka ir nevainīga, dzemdē mazuli

foto: reveal.co.uk
foto: reveal.co.uk

30 gadus vecā Torija Gabriela no Lielbritānijas deviņu gadu vecumā tika izvarota, to paveica kāds 16 gadus vecs pusaudzis.

Trauma bija tik liela, ka Torija nolēma uz mūžu atteikties no iespējamām seksuālām attiecībām. Pie šāda lēmuma viņa arīdzan turējās, bet... pirms trim mēnešiem sievietei piedzima bērns. Viņa pati nesaprot, kā gan tas varēja notikt!

„Cik vien spēju sevi atcerēties, vienmēr zināju, ka nebūšu mamma. Lai kā man patiktu mazuļi, sapratu, ka sava bērna man nebūs. Pēc tās briesmīgās izvarošanas man vairs nekad nav bijis sekss,” stāsta trīsdesmit gadu vecā Torija. 

Bailes no seksa viņas apziņā uz palikšanu tika iesētas viņas 9 gadu vecumā, kad meiteni garāžā izvaroja 16 gadus vecs zēns. „Kad trīcoša iznācu no tās garāžas, es jau biju cits cilvēks. Kļuvu klusa, nervoza un baidījos no jebkura svešinieka. Pusaudzes gados, kad dzimst dabiska interese par pretējo dzimumu, es biju vairāk nobijusies nekā ieinteresēta,” atklāj Torija. Viņai gan interesējuši puiši kā suga, taču sekss šķita kaut kas nāvīgi biedējošs, tāpēc neiespējams. 

Vidusskolā viņai uzradās draugs, bet tālāk par skūpstiem viņa gluži vienkārši nav spējusi iet. „Vienreiz drauga rokas slīdēja zemāk par kaklu, un tajā brīdī man sākās panika: plaukstas kļuva mitras, sirds nepatīkami dauzījās un es atgrūdu rokas un zēnu. Puiši tajā vecumā nav pārāk pacietīgi,” viņa atceras. Torijai nācās dzirdēt, ka viņa esot frigida un ledaini auksta. 

Savos pārdzīvojumos par nespēju draudzēties ar zēniem „pa īstam” viņa dalījās ar savu māti. Mamma pateikusi, ka Torija, visticamāk, ir lesbiete. Pēc tam meita atklāja arī deviņu gadu vecumā piedzīvoto šaušalīgo pieredzi, un māte izplūda asarās, jo gadu garumā neko par to nebija zinājusi. Mamma saorganizēja Torijai psihologa palīdzību, taču bailes no seksa tas nespēja noņemt. 

Viņai ik pa laikam uzradās pielūdzēji, taču ātri Toriju arī pameta – kad saprata, ka mīlēties ar šo meiteni „nespīd”. Bijis grūti, jo vīrieši kā tādi viņai patikuši, taču intīma tuvība iedvesa paniskas bailes. 

Ar Stīvu Torija iepazinās 2009.gada Halovīna ballītē; abi viens otram iepatikušies. „Mums kopā bija ļoti labi, bet zemapziņā es jau gatavojos, ka tas tūlīt arī beigsies,” viņa atceras piecus gadus vecos notikumus. Kādā no reizēm, kad Stīvs, dabīgi, vēlējies pirmo reizi mīlēties ar Toriju, viņa puisi atgrūda, taču, atšķirībā no iepriekšējām epizodēm, Stīvam viņa izstāstīja savas dzīves rūgto pieredzi. Smagās sarunas beigās viņa teikusi „es, iespējams, nekad ar tevi negulēšu. „Viss ir okei, es mīlu tevi,” sacījis vīrietis. 

Divus gadus - dzīvojot celibātā - Stīvs bildināja savu draudzeni. Medusmēnesi abi pavadīja Tunisijā, bijis ļoti romantiski un pirmo reizi mūžā viņa iedomājās, ka varbūt tomēr pamēģināt seksu. Pārim nekas neizdevās, bet abi viens otru apmierināja bez akta. 

Atceļā no Tunisijas viņi runāja, ka vēlētos bērnu, tāpēc apsprieda adopciju, jo pie bērna dzimumakta ceļā viņi nespēja tikt. Tā viņiem šķita! Pēc tam, kad Torijai bija aizkavējušās mēnešreizes, viņa, protams, automātiski izslēdza grūtniecību un domāja, ka viņai ir kādas veselības problēmas. Kolēģe darbā viņai iedeva grūtniecības testu, joka pēc Torija to izlietoja un rezultāts viņu pamatīgi šokēja – tests uzrādīja divas strīpiņas! 

Torija todien nopirkusi vēl sešus testus un visi uzrādīja pozitīvu rezultātu. Šaubu vairs nebija – brīnums noticis! Pati sieviete britu medijiem neatklāj medusmēneša mīlēšanās nianses, tomēr pat bez dzimumakta viņa bija stāvoklī. Kad arī ārsts sonogrāfijā apstiprināja, ka Torija būs mamma, viņa to pateica vīram. Ginekologs notikušo neskaidroja kā Jaunavas Marijas brīnumu, bet gan secināja, ka Stīvam ir ļoti stipri spermiji, kas kaut kādā veidā ieceļoja sievietē, apaugļojot viņu. 

Pirms trim mēnešiem ar ķeizargrieziena palīdzību pasaulē nāca pāra pirmdzimtais, un tagad abi ir ļoti laimīgi. „Es ceru, ka kādu dienu spēšu ar vīru mīlēties un tradicionālā veidā tikt pie nākamā bērna,” stāstu nobeidz sieviete, kura domāja, ka ir jaunava. 


Написать комментарий