Pagājušajā gada beigās eirozonā darbojās 6970 monetārās finanšu iestādes, kas ir par 3,8% mazāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.
Kritums bijis 14 no 18 eirozonas valstīm.
Savukārt Eiropas Savienībā darbojās 8746 monetārās finanšu iestādes, kas ir par 330 jeb 3,6% mazāk nekā iepriekšējā gadā.
Lielākais kritums starp eirozonas valstīm procentuālā izteiksmē vērojams Kiprā – par 26%, Grieķijā – par 17%, Luksemburgā – par 16%, Spānijā un Maltā – par 9% un Francijā – par 7%. Savukārt skaitliskā ziņā lielākais kritums bijis Luksemburgā – par 70 institūcijām, Francijā – 76, kā arī Spānijā un Kiprā – par 36.
Kopš 2011.gada vērojams ievērojams naudas tirgus fondu kritums (monetāro finanšu institūciju apakšsektors), un eirozonā pēdējo trīs gadu laikā to skaits samazinājies par 658.
Par spīti eirozonas paplašināšanai, kopš 1999.gada 1. janvāra monetāro finanšu institūciju skaits eirozonā ir samazinājies par 31% jeb 3066 institūcijām.
Šā gada 1. janvārī 42% no kopējā monetāro finanšu iestāžu skaita veidoja Vācija un Francija.
Gada sākumā ES kopā bija 8746 monetārās finanšu institūcijas, kas ir par 20% mazāk nekā 1999.gada sākumā.
87% no eirozonas monetārajām finanšu institūcijām veidoja kredītiestādes, savukārt 12% no tām bija naudas tirgus fondi. 1% no tām veidoja centrālās bankas vai citas institūcijas.