Neapšaubāmi, aizejošā Valda Dombrovska valdība Latvijas iedzīvotāju atmiņā paliks kā valdība, kas ieviesa eiro. «Diemžēl,» piebildīs daudzi, jo tieši eiro ieviešana iedzīvotāju aptaujā visbiežāk tiek minēta kā V. Dombrovska valdības sliktais darbs.
4,9% iedzīvotāju eiro ieviešanu minēja V. Dombrovska labo darbu sarakstā, bet ievērojami vairāk – 11,8% – to uzskatīja par ilgstošākā premjera slikto darbu, – liecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja.
Līdzīgi arī par citām lietām vieni V. Dombrovska valdību peļ, citi par to pašu uzteic. Aptaujā cilvēkiem pašiem lūgts nosaukt trīs labus un trīs sliktus valdības darbus.
Kopumā sabiedrība ir vairāk kritiski noskaņota.
Gluži vai kā labi skolēni 10,5% aptaujāto atkārtojuši V. Dombrovska un viņa partijas biedru «dižpārdokli» par to, kā V. Dombrovska valdība valsti izveda no krīzes. Vienlaikus tieši krīzes lēmumi dominē V. Dombrovska valdību slikto darbu uzskaitījuma galvgalī uzreiz pēc eiro ieviešanas: nodokļu paaugstināšana, nepareiza nodokļu politika, tādu lēmumu pieņemšana vai nepieņemšana, kas mūsu cilvēkus dzina emigrācijā (7,5% aptaujāto), kā arī bezdarbs un jaunu darba vietu neveidošana (6,5%).
Lai gan daudz vairāk kritikas ir par nodokļu palielināšanu, 0,6% uzteic to samazināšanu, līdzīgi kritizēta opozīcijas ignorēšana un uzteikta Saskaņas centra neņemšana koalīcijā, nodrošināta uzraudzība banku sektorā, vienlaikus 0,4% kritizē valdību par banku visatļautības pieļaušanu. Cits uzteic labu attiecību uzturēšanu ar Krieviju, cits kritizē to trūkumu.
Neīstenoti solījumi un aknu trūkums
Lai gan ikvienā V. Dombrovska valdībā solīts palielināt finansējumu veselības aprūpei, nepietiekams finansējums tai un sistēmas nesakārtotība, ar ko acīmredzot savā pieredzē saskaras daudzi, arī ir populārs kritikas objekts. Bez nabadzības, maza finansējuma, algām, pensijām noteiktām grupām daudziem rūp Liepājas metalurga krahs un valdības nespēja to izglābt (3,4%), nepārdomātas izglītības sistēmas reformas un sistēmas nesakārtotība (2,8%).
Nepamanītas nav palikušas nemitīgās nesaskaņas un konflikti koalīcijā, tomēr tas cilvēkus uztrauc mazāk par darba vietu un ražotņu rašanās nestimulēšanu, nabadzības problēmas reālu nerisināšanu un veselības aprūpes sistēmas nesakārtotību.
Cilvēku komentāros bieži pavīd nesaprašana vai kritika par ministru izvēli vai nomaiņu, bardaku Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, sliktām attiecībām ar Krieviju, nenoturību pret ārējo spiedienu, vai tas būtu no Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda, vai Krievijas, nolaistu rūpniecību, atbalsta trūkumu uzņēmējdarbībai, noteiktām sociālajām grupām, jo īpaši ģimenēm, bērniem, pensionāriem. Negatīvi vērtēti atsevišķi lēmumi, piemēram, izgāzies vilcienu iepirkums, fotoradaru ieviešana, sliekšņa paaugstināšana referendumiem, nespēja apturēt Rīgas domes rīdzinieku – nerīdzinieku biļešu ieviešanu.
Paldies par miera sajūtu
Interesanti, ka ļoti augstu labo darbu sarakstā – uzreiz pēc krīzes pārvarēšanas un eiro ieviešanas – ir pensiju indeksēšana, palielināšana, ko uzteic 3,9% respondentu. Tas liek domāt par cilvēku samērā īso politisko atmiņu un pamato partiju ciklisko uzvedību, paļaujoties, ka pēcvēlēšanu perioda lēmumi nobālēs uz vēlēšanu gadā pieņemto lēmumu fona. Jāatgādina, ka tieši V. Dombrovska valdība iesaldēja pensiju indeksāciju no 2009. līdz 2014. gadam un tikai pēc Latvijas Pensionāru federācijas 106 tūkstošu parakstu savākšanas un iesniegšanas Saeimā, baidoties no kārtējā referenduma, valdošā koalīcija piekrita mazo pensiju – līdz 200 latiem – nelielai indeksācijai (ar indeksu 1,04; pieaugums par 3–5,5 latiem) pāris mēnešus pirms moratorija beigām – no 2013. gada septembra. Iepriekš tam iebilda gan premjers, gan finanšu ministrs, nemaz nerunājot par labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kura pensionāru prasības nodēvēja par šantāžu.
Samērā daudziem V. Dombrovska valdība saistās ar budžeta, valsts finanšu, makroekonomisko rādītāju stabilizāciju – apkopojot atsevišķās šīs sadaļas zem viena jumta, šī būtu dominējošā labo darbu sadaļa. 3,6% respondentu valdības esamība un stabilitāte pati par sevi šķiet labs darbs, līdzīgi kā 1,6% aptaujāto budžeta pieņemšana vien. No citētajām atsevišķajām atbildēm noprotams, ka daudzi valdību identificē tieši ar V. Dombrovski, uzskaitot viņa komunikācijas stila iezīmes: mierīgs, līdzsvarots, korekts, nesatricināms, pieticīgs, izturēts, nekad nekliedz, taktisks, nav histērisks, nav rupjš, nav iesaistīts korupcijas skandālos, nav grābis sev, godīgs, «gudri runā», darbspējīgs, neaizraujas ar PR, iztiek bez īpašiem skandāliem – kā rezumējis kāds respondents: «V. Dombrovska valdība rada miera sajūtu.»
Atzinīgi novērtēta plāna izstrāde aizbraukušo atgriešanai, līdzekļu piešķiršana Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanai, novadītie Dziesmusvētki, sabiedriskajā sektorā strādājošo algu palielināšana, minēta pat tāda detaļa kā «atcelts Vienotības kongress Maxima traģēdijas dēļ».
Neieslīgt ilūzijās
No aptaujātajiem 61,5% nosauca kaut kādus sliktus valdības darbus, kamēr tikai 36,4% saskatījuši labus darbus. 7,3% uzskatījuši, ka labu darbu šai valdībai nav bijis, 56,3% labus darbus nevarēja nosaukt, kamēr sliktos darbus nevarēja nosaukt mazāk – 37,4% aptaujāto. Pilnībā nekritiski, sakot, ka slikto darbu nav bijis, ir 1,1% aptaujāto. Izteikti vairāk to, kas labos darbus nav saskatījuši, bijuši kurzemnieki.
SKDS direktors Arnis Kaktiņš spriež, ka «valdībām un politiķiem vajadzētu nopietni ieskatīties šādu aptauju rezultātos, jo bieži vien tās lietas, ko paši politiķi uzskata par labām, iedzīvotāji par tādām neuzskata. Nereti politiķi ko būtisku cilvēku vērtējumos palaiž garām, nepamana. Otra mācība politiķiem ir: lielāks darbs jāpievērš savu lēmumu skaidrošanai».