Ukrainas parlamenta deputāti otrdien tā arī nav spējuši vienoties par prezidenta pilnvaru ierobežošanu, ziņo LETA-AFP/BBC.
Parlamenta spīkers Volodimirs Rjabaks devis likumdevējiem laiku līdz trešdienai pl.10:00 (pēc vietējā un Latvijas laika), lai panāktu kompromisu jautājumā par izmaiņām konstitūcijā.
Opozīcija vēlas panākt atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas, kas nozīmētu, ka prezidents Viktors Janukovičs zaudētu daļu pilnvaru, kuras viņš ieguva pēc ievēlēšanas amatā 2010.gadā.
Rosinātās izmaiņas paredz, ka premjerministru, valdības ministrus un reģionu gubernatorus amatā apstiprinātu parlaments, nevis prezidents.
Otrdien par šo jautājumu parlamentā izraisījās kaismīgas debates.
"Es aicinu visus iet pa konstitucionālo ceļu un pielikt punktu diktatūrai," norādīja opozīcijas partijas "Udar" līderis Vitālijs Kļičko. "Atjaunosim konstitūciju, kas ļauj parlamenta deputātiem pieņemt lēmumus tā vietā, lai tikai spiestu pogas."
Kļičko arī uzsvēra, ka pirmstermiņa prezidenta vēlēšanu izsludināšana būtu nepieciešama sabiedrības uzticības atgūšanai.
Turpretī valdošās Reģionu partijas parlamentārās frakcijas vadītājs Oleksandrs Jefremovs opozīcijai pārmeta bezatbildību.
"Viņi (opozīcijas līderi) cīnās nevis par to, ko vēlas tauta, bet gan par varu," sacīja Jefremovs. "Ukraina šobrīd piedzīvo, iespējams, dramatiskāko laiku nesenajā vēsturē, un jebkāda turpmāka konflikta eskalācija varētu novest pie pilsoniskās konfrontācijas un beigties ar katastrofālām sekām," piebilda deputāts.
Tikmēr Kijevā ieradusies Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, kura otrdienas vakarā ar Ukrainas opozīcijas līderiem tiksies pie vakariņu galda.
Savukārt trešdien augstajai viešņai paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, lai apspriestu iespējamo Briseles un Vašingtonas finanšu palīdzību apmaiņā pret demokrātijas reformu ieviešanu Ukrainā.
Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.
Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.
Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā.
Protestētāju grupas Kijevā ieņēma vairākas ministriju ēkas un uzbruka administrācijas ēkām arī ārpus galvaspilsētas.
Nekārtību rezultātā cietuši vairāki simti cilvēku kā likumsargu, tā protestētāju rindās. Vismaz četri aktīvisti zaudējuši dzīvību. Protestētāji pieprasa varas maiņu. Tikmēr varasiestādes brīdina, ka protestu kustību pārņēmuši radikāļi un ka situācija var kļūt nekontrolējama.
Lai panāktu krīzes atrisinājumu, demisionējis premjerministrs Mikola Azarovs. Parlaments trešdien vakarā pieņēma likumu par protestētāju amnestiju, tiesa, ar nosacījumu, ka tiek atbrīvotas protestētāju ieņemtās administrācijas ēkas un ielas.
Opozīcija iestājas pret šo likumu, jo uzskata, ka cilvēki ir jāamnestē bez nosacījumu izvirzīšanas.
Cenšoties panākt krīzes noregulējumu, notikušas vairākas prezidenta un opozīcijas līderu sarunu kārtas.