Tie valsts institūciju vadītāji, kuri Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības konflikta laikā augsti novērtēja biroja priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes profesionālās spējas, pēc viņas atlaišanas nav steigušies izmantot situāciju un piedāvāt speciālistei atbilstošu darbu.
«Atbildot uz jūsu jautājumu, vēršam uzmanību, ka ne Valsts policija, ne Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Izmeklēšanas atbalsta pārvaldes (IAP) priekšnieks Juris Šulte nav publiski pauduši atbalstu Strīķes kundzei. Juris Šulte ir sniedzis atbildi uz KNAB pieprasījumu sniegt atsauksmi par sadarbību starp VP GKrPP IAP un KNAB apkarošanas bloku, kurā tika norādīts, ka abu struktūrvienību, attiecīgi arī amatpersonu, sadarbība noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā vērtējama pozitīvi. Šī atbilde ir sniegta starpinstitūciju sadarbības ietvaros un nav uzskatāma par kādas Valsts policijas amatpersonas publiski paustu viedokli vai atbalstu,» šādu atbildi portālam Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse.
Kā 5. janvārī ziņoja LETA, Šulte savā atsauksmē par Strīķi bija «rakstījis, ka, risinot dienesta jautājumus, Valsts policijas Izmeklēšanas atbalsta pārvalde Strīķi var raksturot kā amatpersonu, kurai piemīt teicamas un efektīvas komunikācijas prasmes, sadarbības un personālvadības prasmes. Strīķe ātri izprotot situāciju un apzinoties risināmo jautājumu loku. «Nepieciešamos jautājumus Strīķe risina operatīvi, tādējādi maksimāli ātri nodrošinot atbilstoša mērķa sasniegšanu. Uzdevumu izpildē Strīķe efektīvi iesaista gan savus padotos, gan iesaistās pati, izrādot nepieciešamo iniciatīvu, līdz ar to sasniedzot izpildāmo uzdevumu kvalitatīvu izpildes rezultātu,» rakstīts atsauksmē».
«Atbildot uz Jūsu telefoniski uzdoto jautājumu, informējam, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amati pārsvarā ir ierēdņu amati, uz kuriem, ja ir vakance, pēc konkursu izsludināšanas var pieteikties jebkura persona, kura atbilst amatam izvirzītajām prasībām. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju šobrīd J.Strīķes pieteikums uz nevienu no izsludinātajiem amatu konkursiem nav saņemts,» šādu atbildi sniedza VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja.
5. janvārī LETA ziņoja, ka KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu bija lūguši atcelt VID Muitas kriminālpārvaldes direktors Edijs Ceipe, VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš un Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis, bet cildinošas atsauksmes par Strīķi bija snieguši VID Valsts ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis un Muitas pārvaldes direktora vietniece Sanda Kārkliņa-Ādmine.
«Mūsu rīcībā nav informācijas, ka viņa būtu interesējusies par darbu robežsardzē. Robežsardze arī viņai nav piedāvājusi darbu,» tik lakoniski otrdien atbildēja Jevgēņija Pozņaka, Valsts robežsardzes preses pārstāve.
Savukārt 5. janvārī LETA informēja, ka tieši Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Guntis Pujāts bija ceturtais no augstajām amatpersonām, kas lūdza kā nepamatotu atcelt Streļčenoka lēmumu par Strīķes atlaišanu.
Lakoniska bija arī Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistes Unas Rēķes atbilde: «17.februārī beidzās pieteikšanās uz vakantajām prokuroru vietām, Strīķe nav pieteikusies.»
Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, rakstiski slavējot Strīķes darbību, minējis, ka «Strīķe veiksmīgi organizē un kontrolē operatīvo darbinieku un izmeklētāju sadarbību kriminālprocesa izmeklēšanas stadijā, bet, «veicot savus dienesta pienākumus praktiskajā darbā, Strīķe ir izlēmīga, prasīga un spēj pamatot savu rīcību»».
Arī ne no vienas citas institūcijas, kuru vadītāji konflikta laikā atzinīgi vērtēja Strīķi kā augstas klases profesionāli, portāls nav saņēmis ziņas, ka atlaistajai KNAB priekšnieka vietniecei, izmantojot situāciju, tur būtu piedāvāts darbs.