Pabriks rosina katrā Baltijas valstī izvietot pa NATO karaspēka vienībai

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka 16.martā paredzētais referendums par Krimas statusu nevar būt leģitīms, jo Ukrainas teritorijā atrodas svešas valsts karaspēks, turklāt Ukrainas konstitūcijas šādu referendumu nemaz nepieļauj. Treškārt, šis referendums tiek organizēts ar Maskavas atbalstu un pasūtījumu. Pabriks aicina rietumvalstu novērotājus atteikties piedalīties "šādā farsā".

"Krievija ir izvēlējusies tālāku konfrontāciju, un es aicinātu Latvijas aizsardzības un ārlietu ministrus un citas augstākās amatpersonas kopīgi vērsties pie NATO vadības un dalībvalstīm un lūgt izskatīt iespēju, kādā veidā varam palielināt NATO dalībvalstu klātbūtni Baltijas reģionā," uzsvēra Pabriks.

Šāda soļa īstenošanai būtu preventīvs raksturs, tas palielinātu drošību reģionā, lai kaimiņam nerastos "muļķīgas domas". Pabriks atgādināja, ka šī tēma jau agrāk cilāta un daudzi uz to skeptiski raudzījušies, bet šobrīd situācija strauji mainās.

Patlaban Latvijai tiešu draud nav, taču notikuma gaitu var salīdzināt ar ūdens vārīšanās temperatūru.

"Pirms gada bija 30 grādi, taču tagad ir 60 grādi - draudu temperatūra pieaug. Lai mēs temperatūru noturētu zemākā līmenī, mums pat pietiktu ar 50 ASV karavīriem, kuri piedalītos kādā projektā," piebilda Pabriks.

Lai arī ASV šonedēļ nolēma Baltijas valstu patrulēšanas misiju papildināt vēl ar sešiem NATO iznīcinātājiem, Pabriks uzskata, ka tas nav pietiekami, jo tas ir simbolisks un īslaicīga rakstura pasākums. Kad ASV rotācijas kārtībā nodos misiju citai NATO dalībvalstij, nebūs pilnīgi nekādu garantiju, ka lidmašīnu skaits palielināsies.

Bijušais ministrs šaubās, vai Latvijas amatpersonām ir informācija par to, uz cik ilgu laiku ASV papildu iznīcinātāji piedalīsies misijā - uz Ukrainas krīzes periodu vai atlikušo rotācijas periodu.

Ņemot vērā minēto, būtu jāpanāk, ka rotācijā piedalās vairāk nekā četras NATO lidmašīnas, jo pašlaik nav iespējams pietiekami īsā laikā nokontrolēt Baltijas valstu gaisa telpu, ņemot vērā, cik bieži krievu armijas lidaparāti parādās pie Baltijas valstu robežām.

Tajā pašā laikā bijušais ministrs rosina padomāt par citu NATO karaspēka formāciju izvietošanu Baltijā, kur svarīgākais nav karavīru daudzums, bet pašas vienības pastāvīga atrašanās.

"Tas nav tikai lidmašīnu jautājums. Es runāju par pastāvīgu bāzi - karaspēka daļu. Nav svarīgi, cik tā ir liela - 50 cilvēki vai 1000. Vislabāk, lai ir amerikāņi, bet arī citas NATO valstis ir labas. Galvenais, ka ir pastāvīga. Vislabāk, ka tā atrastos Latvijā vai arī visās Baltijas valstīs var izvietot. Vienība varētu nodarboties, piemēram, ar loģistikas jautājumiem, bet tā jau ir atsevišķa diskusija," norādīja Pabriks.

Portāls Mixnews.lv jau ziņoja, ka NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm kopš 3.janvāra patruļas nodrošina četri ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C "Eagle", kurā atrodas Lietuvā, Zokņu aviobāzē pie Šauļiem. NATO iznīcinātāji pēc valstu rotācijas principa aizsargā Baltijas valstu gaisa telpu kopš 2004.gada marta.

ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels vakar paziņoja, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un Polijai. Paredzēts paplašināt aviācijas mācības Polijā un nodrošināt lielāku ASV iesaistīšanos NATO gaisa patruļās Baltijas valstu gaisa telpā.

Latvijas aizsardzības ministra padomnieks paziņoja, ka ASV palielinās militāro atbalstu Baltijas valstīm un tas ir balstīts uz Baltijas valstu lūgumu, proti, papildus tiktu izvietoti Baltijas valstu patrulēšanas misijā seši NATO iznīcinātāji.

Atgādinām, ka pēdējā laikā atkal palielinājusies Krievijas armijas lidmašīnu parādīšanās Baltijas jūrā pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas.