Neapšaubāmi, notikumi Ukrainā šonedēļ aizēnojuši visus pārējos notikumus. Latvijas politiķi nosodījuši Krievijas veiktās darbības Krimā, taču par kādu reālu ekonomisku sankciju ieviešanu pret Austrumu kaimiņu runas nav: visi saprot, ko tas nozīmētu mums pašiem.
Ņemsim, piemēram, to pašu tranzītu. Krievijas kravas veido aptuveni 60% no visām kravām, kas iet caur Latvijas ostām. Lielākoties šajās kravās ir ogles un naftas produkti, kas ir lēti, skatoties no ieguldījuma vietējā ekonomikā, taču pagaidām nav nekā, ar ko tos varētu aizstāt. Arī investoru vīzas, ko kaimiņvalsts pilsoņi saņem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā vai ieguldījumu kādā Latvijas uzņēmumā, ir valsts ienākumu avots. Programmas darbības laikā valsts ekonomikā ieplūduši vairāk nekā 900 miljoni eiro.
Lai arī daži Saeimas deputāti iestājas par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas pārtraukšanu, visticamākais, ka, kamēr situācija Krimā nenostabilizēsies, nekādi lēmumi netiks pieņemti. Pret investoru vīzu izsniegšanas aizliegumu iestājas arī komersanti, kas strādā ar investoru vīzu pretendentiem: viņi uzskata, ka nobremzējot programmu, padarīt to par saistošu pēc kāda laika būs ļoti grūti.
Jāatzīmē, ka pirms diviem gadiem – 2012.gada martā – Latvijas un Lietuvas politiķi vietējā biznesa sabiedrības spiediena ietekmēti nepieļāva ieviest plaša mēroga ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju. Toreiz Eiropas Savienība aprobežojās vien ar dažiem ierobežojumiem – tika iesaldēti ES teritorijā esošie aktīvi, kas piederēja vairākām amatpersonām un prezidentam Aleksandram Lukašenko tuvu stāvošiem uzņēmējiem ES teritorijā.
Un, kā pēc tam atzina uzņēmējdarbības organizācijas, situāciju izdevās noregulēt tā, ka mūsu ekonomika gandrīz netika ietekmēta. Tātad nedrīkst par zemu novērtēt uzņēmēju ietekmi uz politisku krīžu risināšanu.
Līdz situācijas stabilizācijai
Vienlaikus Latvija uzņēmēji, kas turpina darboties Ukrainā, šobrīd piedzīvo ne tos labākos laikus. Piemēram, Kijevas centrā aizvērts uzņēmuma Dzintars veikals. Iemesls – ugunsgrēks, kas ēkā izcēlies nemieru rezultātā.
Zivju pārstrādes uzņēmums Brīvais vilnis nolēmis pārtraukt piegādes uz Ukrainu. Paziņojumā biržai, uzņēmums norādījis, ka pastāv risks, ka tiks iesaldēta daļa atlikto maksājumu par precēm. Saistībā ar rubļa vērtības krišanos, Brīvais vilnis izlēmis samazināt arī eksporta apjomu uz Krieviju.
Visnelabvēlīgākais faktors Latvijas eksportētājiem ir grivnas devalvācija (gandrīz par trešdaļu kopš gada sākuma). Un, visbeidzot, Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) saistībā ar pēdējā laika notikumiem uz laiku pārtraukusi apdrošināt riskus darījumiem ar Ukrainu.
Taču, kā apgalvo LGA, eksporta līgumu apdrošināšana tiks atjaunota, līdz ko situācija valstī stabilizēsies. Pašlaik piegādēm uz Ukrainu spēkā ir sešas garantijas, kas izsniegtas četriem Latvijas uzņēmumiem.
Neskatoties uz Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības valdību attiecību saasināšanos, LGA pašlaik turpina apdrošināt ārējās tirdzniecības operācijas ar Krievijas uzņēmumiem. Pašlaik spēkā ir 27 garantijas, kas izsniegtas 14 Latvijas uzņēmumiem. Saskaņā ar LGA viedokli, starp visām NVS valstīm Krievijai ir vismazākais politisko un komerciālo risku līmenis.
Nauda mīl, ka to skaita
Ikdienas notikumus situācija Ukrainā nekādi neietekmē (vismaz pagaidām). Mūsu patērētāji dzīvo ierasto dzīvi, taču kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija, viņi ir kļuvuši piesardzīgāki savos tēriņos. 2014.gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, mazumtirdzniecības apjoms pieaudzis par 3,2%. Tajā pašā laikā, skatoties uz 2013.gada decembri, novērojams kritums par 0,6%.
Kā jau tika lēsts, iedzīvotājiem vajadzēs laiku, lai pierastu pie jaunajām cenām. No statistikas datiem redzams, ka pircēju aktivitāte pakāpeniski samazinājās līdz gada beigām, un šī pati tendence turpinās arī šogad. Piemēram, ja iepriekš iedzīvotāji vairāk iegādājās sadzīves tehniku un preces mājai, tad 2014.gada sākumā gada pieaugums šajos segmentos ievērojami palēninājies.
Pēc Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas domām, pieaugums mazumtirdzniecībā varētu sākties otrajā pusgadā un gadā pieaugums varētu būt 4-5%. To veicinās algu un nodarbinātības pieaugums, darbaspēka nodokļu samazināšanās un pensiju indeksācija.
Dzīve nokārtojas
Starp citu – par algām. Informāciju par tām šonedēļ publiskoja CSP. 2013.gadā vidējais algas apmērs bruto sasniedzis 716 eiro (503 lati), kas ir par 4,6% vairāk nekā 2012.gadā, kad šis rādītājs bija 685 eiro (481 lats).
Vairākās nozarēs šie rādītāji bijuši pat divas reizes augstāki nekā valsts vidējie rādītāji. Piemēram, finanšu un apdrošināšanas nozarēs strādājošie saņēmuši 1 531 eiro mēnesī, IT un komunikācijas jomā strādājošie – 1 158 eiro, enerģētikas jomā strādājošie – 1 000 eiro. Tajā pašā laikā par «autsaideriem» šajā reitingā var nodēvēt viesmīlības nozarē strādājošos (455 eiro), izglītības nozares darbiniekus (602 eiro) un nekustamo īpašumu jomā strādājošos (609 eiro).
Kopumā algas palielinās jau trešo gadu pēc kārtas un, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm, šogad Latvijā sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ministrijā sagaida, ka reālie ienākumi «uz rokas» atgriezīsies 2008.gada līmenī, kas nozīmēs to, ka mēs esam pārvarējuši krīzi arī pirktspējā. Vidējais bruto algas apmērs šogad pieaugs par 6-7%, kam pakāpeniski piemēros arī minimālās darba algas pieaugumu.
DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka reāla pirktspējas nostiprināšanās tika novērota jau pagājušajā gadā. 2012.gadā statistiskais pieaugums tika nodrošināts palielinot darba vietu skaitu un darba laiku. Tomēr faktisko efektu «apēda» inflācija. Pagājušajā gadā tika novērota deflācija un dažu nodokļu likmju samazināšana.
Ja ņem vērā iepriekšējo gadu inflāciju, tad no vēsturiskā maksimuma, kas tika sasniegts 2008.gadā, mēs no reālās pirktspējas aspekta atpaliekam vien par 4%.