Notikumi Ukrainā var ietekmēt Latvijas ekonomisko situāciju un darījumu attiecības ar Krieviju. Šonedēļ par to tika runāts dažādos līmeņos.
Ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska publiskais paziņojums par to, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, vislielākos zaudējumus ciešo tirdzniecības saišu dēļ cietīs Latvija, radījusi plašu rezonansi.
Saskaņā ar ministra sacīto, pirmās triecienu saņems pārtikas rūpniecības, enerģētikas un tranzīta nozares. 43% no produkcijas, ko Latvija eksportē uz Krieviju, ir pārtikas un lauksaimniecības preces. Dabasgāzes piegādē mēs pilnībā esam atkarīgi no Krievijas. Un visbeidzot 70 % no visiem tranzītpārvadājumiem ir saistīti ar austrumu kaimiņvalsti. Ministrs arī apstiprināja, ka valdībai ir aprēķini par finansiālajiem zaudējumiem, kādus varētu nākties piedzīvot sankciju ieviešanas gadījumā, bet šie aprēķini netiek izpausti.
Taču, ja ekonomisko sankciju ieviešana ir uz jautājuma zīmes un ES valstis ar to nesteidzās, tad sarunas starp Eiropas Savienību un Krieviju par bezvīzu ieviešanu gan ir pārtrauktas. Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas – FIABCI Baltic – prezidents Aigars Zariņš vērtē šo faktu kā visnotaļ pozitīvu notikumu Latvijas nekustamo īpašumu tirgum.
Viņš uzskata, ka izveidojusies situācija veicinās Krievijas pilsoņu intereses pieaugumu par nekustamo īpašumu iegādi mūsu valstī. Pat tad, ja tiks pārskatīta vai ierobežota termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām, kaimiņzemes pilsoņi ieguldīs līdzekļus nekustamo īpašumu iegādē Latvijā. Tas vien, ka kādam ir īpašums mūsu valstī, piešķir iespēju ar atvieglotiem nosacījumiem apmeklēt Eiropas Savienību un pārvietoties tajā. Protams, ka būs investoru kategorijas, kas atteiksies no projektiem vai īpašumu iegādes Latvijā, taču, pēc eksperta domām, interese par dzīvokļu vai ēku iegādi nemazināsies.
Šonedēļ Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņojusi, ka šī gada pirmajos divos mēnešos uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi vai investīcijām Latvijā saņēmušas 916 personas. Visvairāk to vidū ir Krievijas pilsoņu – 573, otrajā vietā ķīnieši – 170 personas, trešajā Ukrainas pilsoņi – 44 personas. Visbiežāk ārvalstnieki iegādājušies nekustamos īpašumus Rīgā (178 objekti) un Jūrmalā (62).
Koks ar diviem galiem
Turpinot tēmu par nekustamo īpašumu, vērts pieminēt to, cik pieejams tas ir vietējiem iedzīvotājiem. Viens strādājošs cilvēks ar vidējiem ienākumiem ar bankas kredīta palīdzību un pārlieku neriskējot var iegādāties 50,5 m2 lielu sērijveida dzīvokli Rīgas mikrorajonā. Viļņā šis rādītājs ir 40,3 m2, bet Tallinā – 42,4m2. Tādējādi Baltijas valstu vidū mūsu valstī ir vispieejamākie mājokļi. Par to liecina šajā nedēļā prezentētais SEB bankas Mājokļu pieejamības indekss.
Tomēr jāpiezīmē, ka Igaunijā mājokļus kļuva grūtāk iegādāties, jo to cena palielinājās straujāk nekā pieauga neto algas. Negatīvu ietekmi radīja arī nelielā procenta likmju paaugstināšana mājokļa kredītiem.
Pēc Igaunijas Swedbank galvenā ekonomista Tõnu Mertsina teiktā, ceturtajā ceturksnī cenu pieaugums dzīvokļiem Tallinas gada izteiksmē palielinājās līdz 18%, bet ieņēmumi palielinājās par 8%. Savukārt Rīgā mājokļu pieejamība ir uzlabojusies, jo algas pieaugušas straujāk nekā dzīvokļu cenas. Pagājušajā gada pēdējā ceturksnī mūsu valstī ieņēmumi par 60% pārsniedza mājokļu pieejamībai nepieciešamo līmeni. Viļņā attiecīgais rādītājs bijis viszemākais, sasniedzot 30%.
Starp Baltijas valstu galvaspilsētām 55m2 liela dzīvokļa vidējā cena visaugstākā ir Tallinā, pārsniedzot tāda paša dzīvokļa cenu Viļņā par 19%, bet Rīgā pat par 64%. Dzīvokļu cenas Rīgā sasniegušas tikai 53% no nekustamā īpašuma cenu burbuļa laikā sasniegtajām. Tallinā un Viļņā šī attiecība ir attiecīgi 80% un 67%. Pēc straujā krituma 2009.gadā visstraujākais dzīvokļu cenu kāpums starp Baltijas valstu galvaspilsētām bijis Tallinā.
Ja visu darīsim pareizi – mēs augsim
Šajā nedēļā savu misiju noslēdza Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) inspektori. Noslēdzot pārbaudi, viņi sniedza preses konferenci, kurā informēja par galvenajiem secinājumiem. Visā visumā tie ir pozitīvi: valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad var pieaugt par 4%, bet, pateicoties ienākumu līmeņa paaugstināšanai, Latvijas ekonomiskā izaugsme vidēja termiņa perspektīvā noritēs straujāk nekā vidēji ES.
Tomēr ir arī zināmi riski. Piemēram, lai uzturētu uzņemto tempu, mums nepieciešams veikt strukturālās reformas, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un paaugstināt darba ražīgumu.
Kā norādīja SVF misijas vadītājs Latvijā Šehars Aijars, kopš krīzes darba ražīguma pieaugums un zemas algas nodrošināja Latvijas konkurētspēju, kas galvenokārt bija balstīta eksportā. Tomēr ar algu palielināšanos Latvijas konkurētspēju vidēja termiņa perspektīvā vajadzēs nodrošināt tieši ražīgumam. Lai tas notiktu, būtu svarīgi atjaunot banku kreditēšanu, finanšu nozares uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz nerezidentu noguldījumiem, svarīga tāpat ir infrastruktūras attīstība, izglītības sistēmas reforma, valsts uzņēmumu centralizācija un fiskālās disciplīnas ievērošana.
Viņš arī norādīja, ka attīstību var negatīvi ietekmēt ekonomiskā situācija Krievijā un Ukrainā un sekas prognozēt pagaidām ir grūti. Latvijai ir samērā nelieli tirdzniecības sakari ar Ukrainu, taču Krievijas eksporta daļa ir 12%.