2015. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5,368 miljardu eiro apmērā, liecina otrdien Ministru kabineta (MK) apstiprinātā valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze 2015., 2016. un 2017. gadam.
2016. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi aprēķināti 5,342 miljardu eiro apmērā, savukārt 2017. gadam - 5,269 miljardu eiro apmērā.
«Bāzes izdevumu apstiprināšana valdībā ir pirmais solis nākamā valsts budžeta izstrādē. Tas viennozīmīgi būs izaicinājumu pilns un nebūt ne viegls process, jo ir parādījušies nopietni ārējie riski Latvijas ekonomikai. Tāpēc šobrīd vēl jo vairāk ir jāturpina jau pērnajā gadā Finanšu ministrijas uzsāktā iniciatīva mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.
Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2014., 2015. un 2016.gadam» 2015. gadam izdevumi attiecīgi palielināti 234,7 miljonu eiro apmērā, 2016. gadam samazināti 14,9 miljonu eiro apmērā un 2017. gadam bāzes izdevumi samazināti par 72,8 miljoniem eiro. Galvenokārt 2015. gadā bāzes finansējums palielināts par 232 miljoniem eiro ES fondu projektu īstenošanai.
Tāpat valdība lēma palielināt bāzes izdevumus katru gadu par 600 tūkstošiem eiro Iekšlietu ministrijas dienestu amatpersonu formas tērpu nodrošināšanai.
Gandrīz visām nozaru ministrijām ar nelieliem izņēmumiem nākamā gada bāzes izdevumi nodrošināti 2014. gada valsts budžeta līmenī. Tā kā Latvijā ir salīdzinoši zems nodokļu slogs attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) (apmēram zem 26% no IKP), publiskā finansējuma resursi nākamajiem trijiem gadiem būs ierobežoti.
Jānorāda, ka finansējuma pieprasījumi 2015. gadā – par 176,8 miljoniem eiro, 2016. gadā – par 193 miljoniem eiro un 2017. gadā – 248,7 miljoniem eiro nozaru ministriju izdevumi netika iekļauti bāzes izdevumos, bet tie ir jāskata nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā, iesniedzot kā priekšlikumi jaunajām politikas iniciatīvām. Par fiskālās telpas apjomu valdības diskusijas turpinās aprīļa beigās.
Atbilstoši šobrīd faktiski uzņemtajām valsts parāda saistībām un saskaņā ar aktualizēto Valsts kases izstrādāto resursu piesaistīšanas pasākumu plānu, kā arī aizņemšanās likmju prognozēm vidējam termiņam samazināti izdevumi valsts parāda vadībai saistībā ar sekmīgu un rezultatīvu eiro ieviešanu Latvijā.
Savukārt palielināti izdevumi iemaksām Eiropas Kopienas budžetā, ņemot vēra datus par izaugsmes rādītājiem, kas piemēroti nacionāla kopienākuma, pievienotās vērtības nodokļa bāzes apjomiem un tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem – 2015. gadam 16,2 miljonu eiro apmērā, 2016. gadam 20,6 miljonu eiro apmērā.
Ņemot vērā MK un Saeimas pieņemtos un prognozētos lēmumus (veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, Ārlietu ministrijas vēstniecību Apvienotajos Arābu Emirātos un Baltkrievijā darbības nodrošināšana, kā arī straujāka izdienas un vecuma pensiju indeksācija), kuriem fiskālā ietekme ir nākamajiem trim gadiem, 2015. gada indikatīvā fiskālā telpa jau tagad ir vairāk nekā mīnus 10 miljoni eiro.
Savukārt 2016. gadā tie ir gandrīz mīnus 30 miljoni eiro un 2017. gadā vairāk nekā mīnus 80 miljoni eiro. Tāpēc jau tagad nozaru ministrijām ir jārēķinās ar to, ka papildu iespējamā finansējuma sadalīšana turpmākajiem gadiem būs ierobežota, skaidro FM.
Ņemot vērā, ka, veidojot šā gada budžetu, jau tika atbalstītas nozaru ministriju jaunās politikas iniciatīvas (JPI) 2014. gadā ¬– 266 miljonu eiro, 2015. gadā – 393 miljonu eiro, 2016. gadā – 443 miljonu eiro apmērā, kas nodrošina valsts funkciju kvalitatīvākai izpildei papildu nepieciešamo finansējuma tādās nozarēs kā demogrāfija, izglītība, infrastruktūra.