Kā iegūt darbu, ja nemaz nevari lepoties ar pieredzi? Šāda problēma pašlaik nomoka daudzus jauniešus visā Eiropā. Tomēr darba devēji apgalvo, ka pieredzes trūkums ne vienmēr ir šķērslis, ja cilvēkam ir argumenti, viņš māk ar sevi iepazīstināt un zina, pēc kā tiecas.
Reizēm pārsteigt ir lietderīgi
Daudzi jaunieši, kuriem nav darba pieredzes, domā, ka dabūt pirmo darbu lielā starptautiskā uzņēmumā ir ļoti sarežģīti. Tomēr pēc uzņēmumam "Nestlé" piederošās sabiedrības "Nestlé Baltics" cilvēkresursu vadītājas Diānas Kundrotienes teiktā, tā nav neiespējamā misija.
Uzņēmums "Nestlé", kurā strādā vairāk nekā 280 tūkstoši darbinieku visā pasaulē, pašlaik Eiropā ir uzsācis plaša mēroga iniciatīvu ""Nestlé" Needs YOUth" cīņā ar jaunatnes bezdarbu, kuras mērķis ir ne tikai radīt desmit tūkstošus jaunu darba vietu jauniešiem bez pieredzes, bet arī palīdzēt viņiem piemēroties darba tirgum un spēt atklāt savas labākās īpašības potenciālajiem darba devējiem.
Pēc D. Kundrotienes teiktā, bieži gadās, ka jauniem cilvēkiem, kas meklē savu pirmo darba vietu, kompetences netrūkst, tomēr trūkst zināšanu, kā to izmantot un atklāt.
"Jauniešiem vispirms ir jāzina, kādā nozarē viņi vēlētos darboties. Reizēm mēdz būt, ka cilvēks kandidē uz konkrētu amatu, bet, ja viņam pajautā, kur viņš sevi iztēlojas pēc dažiem gadiem, norāda pilnīgi citu darbības jomu. Tā darba devējam var rasties iespaids, ka kandidāts ir vienkārši laimes meklētājs un viņam nav skaidru mērķu. Reizēm tas aizšķērso ceļu, tādēļ, jau iepazīstinot ar sevi, nepieciešams precīzi un motivēti pateikt, ko jūs vēlētos un ko varētu darīt," skaidro D. Kundrotiene.
Pēc viņas teiktā, uzņēmumi, kas ir nolēmuši darbā pieņemt jaunu cilvēku, neprasa, lai tam būtu bagāta darba pieredze, bet vispirms skatās uz viņa kompetenci. Tas nozīmē, ka jauniešiem, kad tie meklē darbu, ir jāiepazīstina ar sevi, norādot, ko viņi māk, par ko interesējas un kur vēlētos sevi realizēt.
Kā tiek vērtēti kandidātu atsūtītie dzīves apraksti? Pēc "Nestlé Baltics" pārstāves teiktā, tiem ir jābūt akurātiem un informatīviem.
"Vispirms skatās, kā dzīves apraksts uzrakstīts ― vai teksts ir bez kļūdām, vai labi izkārtots. Tālāk skatās kandidāta izglītību, praktisko pieredzi, norādītās personīgās īpašības. Mēģina novērtēt, kā un cik daudz cilvēks ir noskaņojies strādāt, kāda ir viņa motivācija. To ievērojot, atlasām pretendentus, kurus aicināt uz sarunām," stāsta D. Kundrotiene.
Pēc viņas teiktā, gadās saņemt arī visai oriģinālus dzīves aprakstus, izveicīgi un radoši uzrakstītas motivācijas vēstules. Tomēr viņa uzsver, ka ne vienmēr tādi der, kaut arī darba devēja uzmanību piesaista.
"Jaunietim, kas kandidē uz mārketinga vai citu amatu, kam nepieciešams radošums, tāds dzīves apraksts var palīdzēt. Bet tad, ja mērķējat, piemēram, uz finanšu jomu, visam jābūt lietišķam un precīzam," saka D. Kundrotiene.
Vērtē arī izskatu
Ja izdodas darba devēja uzmanību piesaistīt ar atbilstošu dzīves aprakstu un saņemat uzaicinājumu uz sarunu, arī tai ir labi jāsagatavojas. Jāpadomā, kā ar sevi iepazīstināt, kādas personīgās īpašības akcentēt, visbeidzot, pat par to, kā pareizi apģērbties.
"Teiciens, ka cilvēkus sagaida pēc drēbēm, bet pavada pēc prāta, attiecas arī uz darbinieku atlasēm. Protams, neviens neprasa, lai jauni cilvēki nēsātu solīdus uzvalkus, tomēr nedrīkst atnākt, kā ienāk prātā. Apģērbieties vienkārši, bet akurāti. Slikts pirmais iespaids var sabojāt visu turpmāko sarunu," saka D. Kundrotiene.
Pēc viņas teiktā, kandidātu, kas vēlas strādāt lielos starptautiskos uzņēmumos, nekad netrūkst, tādēļ pirms sarunas jāpadomā par visiem sīkumiem. Pat nelaikā noskanējis mobilā tālruņa zvans var izšķirt, ka izsapņotā darba vieta tiks konkurentam.
"Tāpat nepieciešams jau iepriekš painteresēties par uzņēmuma, kurā vēlaties strādāt, darbību, nedrīkst baidīties jautāt un meklēt informāciju. Tā motivēsiet savu izvēli," ar padomiem dalās D. Kundrotiene.
Pats svarīgākais ― konkrētība
Uz darba devēja uzdotajiem jautājumiem jāatbild konkrēti un apzinīgi. Ja kaut ko nezināt, vajag to atklāti atzīt, nevis mēģināt izgrozīties no situācijas ar abstraktiem prātojumiem.
"Nekonkrētība un augstprātība ir divas pašas lielākās kļūdas, kuras var izdarīt darba intervijā," uzsver "Nestlé Baltics" cilvēkresursu vadītāja.
D. Kundrotiene pastāstīja, ka tik tiešām ne visi lielie starptautiskie uzņēmumi pretendentiem uzdod dažādus negaidītus jautājumus, cenšas pēkšņi pārsteigt. Tomēr ― jautājumi netiek uzdoti tikai par darbu vien.
"Kandidātam vienmēr jautājam, kādas ir viņa vērtības, interesējamies par viņa izklaidēm brīvajā laikā, apjautājamies, kādu grāmatu ir izlasījis pēdējo. Arī par to jāpadomā pirms sarunas, jo darba devējs noteikti gribēs gūt iespaidu par jūsu personību, novērtēt jūsu piemērotību," atklāj D. Kundrotiene.