Puse no valsts nozīmes autoceļu tīkla Latvijā ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Pie tāda secinājuma nonākuši ceļu būves eksperti. Satiksmes ministrija mēģina risināt šo problēmu.
Te bedre, tur grāvis
Statistika ir nežēlīga: 943 no 383 tiltiem ir sliktā, bet vēl 148 – briesmīgā stāvoklī, tāpēc aktualizējas jautājums par kustības ierobežošanu pār dažiem no tiem. Plānu, kā iziet no šī bēdīgā stāvokļa, Satiksmes ministrija šonedēļ prezentēja valdības sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par ceļu būves finansēšanu.
Rezultātā, no vienas puses, valdība noraidīja ministrijas lūgumu piešķirt no valsts rezerves fonda ceļu remontam 7,9 miljonus eiro. Šis lēmums pamatots ar to, ka Latvijai draud ekonomikas satricinājumi kaimiņvalsts agresīvās uzvedības dēļ, tāpēc jābūt piesardzīgiem ar izdevumiem.
No otras puses, ministrijas ziņojumu kopumā valdība akceptēja un šis fakts dod lūdzējiem tiesības jau šī gada pirmajā pusē slēgt līgumus par iepirkumiem un darbu uzsākšanu no Eiropas fondiem finansētās atbilstošās programmas ietvaros. Nianse ir tā, ka darbs ar darbuzņēmējiem var tikt uzsākts, neskatoties uz to, ka plānu par Eiropas fondu līdzekļu sadali 2014. – 2020.gadam Eiropas Komisija vēl tikai apstiprinās.
Jebkurā gadījumā Satiksmes ministrija jau plāno, kā līdz 2020.gadam samazināt sliktā stāvoklī esošo ceļu īpatsvaru no 46,3% līdz 10%.
Tiek prognozēts, ka jau 2014.gadā finansējums no valsts budžeta būs 40 miljoni eiro, bet šo projektu pabeigšanai 2015.gadā kopējais nepieciešamā finansējuma apjoms būs 27,4 miljoni eiro, bet 2016.gadā – 16,5 miljoni eiro.
Nu, tad par stabilizāciju!
Tikmēr Finanšu ministrijas eksperti šonedēļ seminārā valdības locekļiem, prezentēja Stabilizācijas programmu 2014. – 2017.gadam. Šis dokuments sagatavots saskaņā ar Eiropas Savienības Stabilizācijas un izaugsmes paktu, un visupirms paredzēts nosūtīšanai Eiropas Komisijai. Tajā pašā laikā finanšu ministrs Andris Vilks uzsver, ka šis dokuments ir pirmais solis ceļā uz nākamā gada budžeta sastādīšanu.
Programmas pamattēze: jāņem vērā ģeopolitiskie riski, kas saistīti ar Krievijas un Ukrainas konfliktu, un neskaidrība par situācijas tālāko attīstību. Finanšu ministrija uzskata, ka saistībā ar to ir jāpārskata ekonomiskās attīstības prognoze, pieņemot, ka no 2014. līdz 2016.gadam ekonomikas ikgadējais pieaugums būs 4% nevis 4,3%, kā tika plānots iepriekš.
Vienlaikus eksperti atzīst, ka ministrijas rīcībā ir fakti par ekonomikas attīstību par laika posmu līdz šī gada februārim un šie indikatori vēl neatspoguļo Ukrainas notikumu ietekmi. Daudz skaidrāka aina un, attiecīgi, prognoze tiks prezentēta tikai šī gada vasarā, strādājot pie 2015.gada budžeta.
Finanšu ministrijā uzskata, ka jau sastādot 2014.gada budžetu, tajā tika iekļauti noteikti stabilizācijas pasākumi nākotnei – papildu finansējuma 2015. un 2016.gadam veidā. Jūtamāko papildinājumu saņems nozares: veselībai – apmēram 50 miljoni eiro katru gadu, labklājībai – 60 miljoni eiro ik gadu, ekonomikas attīstībai – 50 miljoni eiro katru gadu, satiksmei – 47 un 66 miljoni attiecīgi, izglītībai un kultūrai – attiecīgi 28 un 35 miljoni. Turklāt valdība šogad ir apstiprinājusi pensiju indeksāciju, kas tiks veikta sākot ar 2014.gada pēdējo ceturksni, taču vislielāko ietekmi uz budžetu atstās 2015.gadā.
Tiek pārlikt akcenti nodokļiem
Reizē ar prognozēm par ekonomikas izaugsmi, Finanšu ministrijas pārstāvji paziņojuši arī to, ka dienas kārtībā ir jautājums par Pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes palielināšanu. Tomēr iepriekš pieņemto saistību dēļ par nodokļu sloga samazināšanu darbaspēkam tuvākajos gados gaidāms, ka samazināsies ieņēmumi no nodokļu maksājumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Eksperti uzskata, ka rādītājs Latvijā var samazināties par 25 – 26% no IKP, un tas būs zemākais rādītājs ES, kur tas vidēji ir aptuveni 30 – 40%.
Nodokļu ieņēmumu samazinājums attiecība pret IKP ļauj Finanšu ministrijai aktualizēt jautājumu par kompensācijas mehānismu nepieciešamību, proti, nodokļu paaugstināšanas. Nepopulārie pasākumi tiks veikti, neskatoties uz to, ka ir vērojami uzlabojumi nodokļu maksātāju disciplīnā un Valsts ieņēmumu dienesta darbībā.
Neskatoties uz piesardzīgajām prognozēm, finansisti norāda, ka Latvijas ekonomika notur labu pozīciju starp visstraujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā.
Budžeta deficīts normas robežās
Latvija ir piemērs Eiropai arī budžeta disciplīnas ziņā: Saskaņā ar šonedēļ publicētajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013.gadā kopējais budžeta deficīts bija 223,8 miljoni eiro jeb 1% no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.
Salīdzinot ar 2013.gadu, 2013.gadā rādītājs ir nokrities par 0,3 procenta punktiem. Šis kritums, saskaņā ar Finanšu ministrijas viedokli, notika galvenokārt pateicoties ekonomiskajai izaugsmei, kam sekoja ieņēmumu pieaugums no patēriņa un darbaspēka nodokļiem. Turklāt fiskālā situācija ir uzlabojusies, neskatoties pat uz negatīvo ietekmi, ko atstājušas valdības pildītās AS Liepājas metalurgs saistības. Kopainu nebojā arī pašvaldību budžeta deficīta pieaugums, ko nosaka projektu finansējuma palielinājums līdztekus ES fondiem, kā arī biežāki aizņēmumi dažādu investīciju projektus īstenošanai, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.
No kopējā budžeta prognozē, kas sagatavota saistībā ar jau minēto stabilizācijas programmu 2014.- 2017.gadam, iekļauts deficīts 1,0 % ietvaros no IKP. Rādītājs ir nedaudz augstāks nekā paredzēts likumā Par vidēja termiņa budžetu. Par iemeslu izmaiņām kalpoja pašvaldību budžetu prognoze, kas veidota ņemot vērā iepriekšējā gada praksi, kā arī negatīva Nacionālās bibliotēkas būvniecības izmaksu korekcija. Kopējā budžeta deficīta prognoze 2015. – 2017.gadam veidota ņemot vērā likuma Par fiskālo disciplīnu normas, t.i., 2015.budžeta deficīts būs 0,8 % no IKP, bet 2016. un 2017.gadā – 0,7 % no IKP.