Straujuma: Līgumu par Krievijas gāzes piegādi nelauzīsim

foto: obzor.lg.ua
foto: obzor.lg.ua

Līguma laušana par Krievijas gāzes piegādi Latvijai netiek plānota, LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Kā norādīja premjerministre, līdz pat 2017.gadam, kad plānota pakāpeniska gāzes tirgus atvēršana, nav tehnski iespējams ātrāk nodrošināt alternatīvu gāzes piegādi, radot risinājumus Krievijas gāzes monopola pārtraukšanai.

Pēc vizītes Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) kļuvis skaidrs, ka ASV kompānijām ir interese piegādāt gāzi uz Eiropu, tajā skaitā, Latviju, tomēr, lai to nodrošinātu, nepieciešami divi līdz trīs gadi, kas sakrīt ar paredzēto gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā.

Straujuma uzsvēra, ka atkarība no Krievijas gāzes nav tikai Latvijas problēma, bet gan aktuāla arī pārējām Baltijas valstīm, Polijai un Somijai. Tādēļ tuvākā mēneša laikā ir jāizšķiras par kādu no ceļiem, kā pārtraukt Krievijas gāzes monopolu.

Pēc Ministru prezidentes teiktā, pastāv vairākas iespējas - gāzes vads caur Poliju un Lietuvu, savienojot ar Rietumeiropu, reģionāla gāzes termināļa būve, par ko neesot iespējams vienoties jau vairākus gadus, kā arī sava lokālā termināļa būve Latvijā.

Kā sacīja Straujuma, izšķiroties par reģionālu sašķidrinātās gāzes termināli, nav svarīgi kur tas atrastos, bet gan jāvienojas par kopīgām interesēm un jāizvērtē, kur būtu lētāk. Latvija uzskata, ka izdevīgākā vieta terminālim būtu Latvija, tomēr pēdējās sarunas liecina, ka terminālis varētu tikt būvēts Somijā. Šādā gadījumā būtu nepieciešams paredzēt reversu gāzes vadu.

Tikmēr iespējas iegādāties Vācijas uzņēmumam "EO.N Ruhrgas" ("EO.N") piederošās AS "Latvijas Gāze" 47,23% akcijas tiks izvērtētas divu līdz trīs mēnešu laikā, sacīja Straujuma.

Premjerministre norādīja, ka līdz 2.maijam valdībai bija jāsniedz atbilde Vācijas uzņēmumam par to, vai sarunas par iespējamo akciju iegādi tiks turpinātas. Ministru kabinets pieņēma lēmumu sarunas turpināt un veikt padziļinātu izpēti, izvērtējot iespējamā darījuma cenu un citus nosacījumus, piemēram, par veto tiesībām akcionāriem, kuriem nav 50% akciju.

Pēc Straujumas teiktā, konkrēti termiņi tālākajām darbībām šajā jautājumā nav noteikti. Izvērtējumu varētu veikt divu līdz trīs mēnešu laikā. Kad izvērtējums tiks pabeigts, valdība lems par tālāko rīcību.


Написать комментарий