Viņš pats gan šo informāciju saista ar mēģinājumu ietekmēt nākamo vēlēšanu rezultātus, bet politikas eksperti uzskata – šī izmeklēšana var Dombrovskim maksāt eirokomisāra amatu.
Pērn valdībai lemjot par valstij piederošās Hipotēku bankas kredītportfeļa pārdošanu, pārvirzītas tika arī toreiz premjerministra Dombrovska sievas uzņēmuma kredītaistības. Atšķirībā no citiem kredītiem, tās pāradresētas „Rietumu bankai”, un medijos izskanējis – iespējams, personīga pazīšanās tieši šajā bankā ļāvusi Ārijai Dombrovskai samazināt kredītsaistību slogu.
KNAB izmeklēšanu par šo gadījumi gan uzsācis tikai tagad, pēc gada, reaģējot uz publikācijām medijos. Dombrovskis pats uzsver – viņš valdības lēmumā par bankas reorganizāciju nav piedalījies un attiecīgo sēžu vadīšanai nozīmējis finanšu ministru.
Dombrovskis noliedz, ka viņam, arī nepiedaloties lēmuma pieņemšanā, būtu iespēja ietekmēt lēmumu. „Tādām spekulācijām nav nekāda pamata, valdībā visi lēmumi tika pieņemti atbilstoši Finanšu ministrijas un piesaistītā konsultanta piedāvājumam,” LTV pauda ekspremjers.
Viņš arī noliedza, ka viņa sievai bija ērtāka kredītu pārvietošana uz tieši „Rietumu banku”. „Nē, šeit nav nekāda pamata šāda veida pagalvojumiem, es gribētu teikt, ka pamatu kādām spekulācijām varēs atrast jebkurā gadījumā – tiktu pārdots, netiktu pārdots, lai kurai bankai netiktu pārdots,” uzsvēra Dombrovskis.
Viņš šīs publikācijas sauc par melno PR un uzsver – ir gatavs šo gadījumu skaidrot arī Briselē. Viņš tāpat kā pašreizējā ministru prezidente Laimdota Straujuma („Vienotība”) nedomā, ka izmeklēšana varētu ietekmēt izredzes kļūt par eirokomisāru.
Straujuma pati bija klāt, kad tika skatīti šie valdības jautājumi. „Un es vienmēr ļoti skaidri redzēju un dzirdēju, ka Valdis Dombrovskis informēja sēdes sākumā, ka viņš šī jautājuma apspriešanā nepiedalās,” pastāstīja Straujuma.
Viņa arī neapsver citu kandidātu eirokomisāra amatam, jo Dombrovskis „ir tiešām augstas klases profesionālis, to atzīst Eiropā, un viņa vārds ir zināms Briselē, un no otras puses es vienkārši neticu, neticu, ka varētu būt pārkāpums”.
Sabiedrība par atklātību „Delna” uzsver, ka ļoti būtiski būtu KNAB šo gadījumu izvērtēt vēl pirms Dombrovska iespējamās apstiprināšanas eirokomisāra amatā šī gada rudenī.
„Tiklīdz KNAB būs pieņēmis jebkādu lēmumu, ja tas lēmums būs negatīvs, ka tur nav bijis interešu konflikts, tad, protams, tas nekādā veidā neietekmēs augsta amata ieņemšanu, savukārt, ja būs lēmums, ka tur ir bijis interešu konflikts, un arī ja būs bijis kāds sods, es gribētu teikt, ka tas varētu ietekmēt,” sprieda sabiedrības par atklātību “Delna” direktors Gundars Jankovs.
Savukārt politoloģe, RSU profesore Ilga Kreituse pieļauj, ka Dombrovska iespējas šobrīd kļūt par eirokomisāru „ir ļoti apdraudētas, jo Eiropā šāda tipa skandāli parasti noņem politiķi no politiskās trases, kamēr netiek jautājums atrisināts”.
Kreituse uzsver, ka Dombrovska kāpumu pa karjeras kāpnēm šī izmeklēšana tiešām varētu ietekmēt negatīvi, jo Eiropas Savienības galvenās problēmas šobrīd ir tieši ēnu ekonomika un korupcija.
Briselē jau līdz šim ļoti nopietni vērtēti salīdzinoši nelieli pārkāpumi, piemēram, savulaik no amata nācies atkāpties eirokomisāram no Maltas Džonam Dalli, pēc tam, kad izmeklēšanā konstatēts, ka viņš tikai zinājis par pretlikumīgām darbībām, kuras tā arī nemaz netika veiktas, tāpat arī Eiropas savienības tiesa savulaik atzinusi par vainīgu eirokomisāri no Francijas Edīti Kresonu, par to, ka viņa pieņēmusi kā padomnieci savu zobārsti.