Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) sākotnēji piekrita vadīt valdību vien līdz 11.Saeimas pilnvaru beigām, tomēr pašlaik ir savas partijas premjera amata kandidāte.
Par to, kā redz pašreizējās valdības problēmu risinājumus un kādi mērķi nākotnē, lasāms Ministru prezidentes intervijā laikrakstam Diena.
Jūsu valdība tika veidota priekšvēlēšanu periodam, kad labi jāizskatās, jāiztiek bez skandāliem un jāsarūpē piedāvājums vēlētājiem, lai paliktu pie varas. Tagad redzam pretrunas un rīvēšanos. Finanšu ministrs Andris Vilks ne to pateicis par nodokļiem, veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvātā reforma nav akceptēta, nupat asi nokritizējāt izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes padoto darbu. Un tas skar tikai vienas partijas pārstāvjus valdībā.
Par Izglītības ministrijas gadījumu. Es laikam neesmu tik tipisks politiķis - ja redzu, ka ir atnesti neprofesionāli skaitļi, kur nevar saprast, cik skolēnu būs pirmajā septembrī, nevaru to pieņemt. Un tas atkārtojas, jo pagājušajā gadā bija tieši tā pati situācija. Šeit nav rīvēšanās starp mani un Druvietes kundzi. Vienkārši konkrēts gadījums, kad nav profesionāli sagatavots jautājums.
Neredzu, ka šeit būtu kāda īpaša situācija atšķirībā no tām valdībām, kuras esmu vērojusi kā valsts sekretāre vai kur biju ministre.
Kādreiz mēdza konfliktēt konkurējošo partiju pārstāvji. Šobrīd nesakārtotība redzama tieši Vienotības iekšienē.
Nedomāju, ka tā ir iekšējā nesakārtotība. Es neskatos, no kuras partijas katrs ministrs.
Vienotībā gan esmu nesen, tomēr uzskatu, ka šī partija strādā kā komanda.
Vai līdz vēlēšanām būs kaut kāda skaidrība par nākamā gada budžetu?
Līdz 1. augustam ministrijas iesniegs savas prioritātes.
Un tas būs krietni vairāk, nekā iespējams finansēt?
Kad strādāju Reģionālās attīstības ministrijā, mūsu uzdevums bija apkopot pieprasījumus. Toreiz papildu pieprasījumos bija iesniegts viens miljards. Varu iedomāties, ka saistībā ar vēlēšanu laiku prasīs vairāk nekā parasti. Lai nebūtu vēlēšanu populisma ietekmes, esam pieņēmuši, ka pieprasījumus vērtēsim pēc vēlēšanām - 7. oktobrī.
Par sarkanajām līnijām. Kur ir tā robeža, pēc kuras tālāk neatkāpsieties un, piemēram, veselības jomā teiksiet: tam gan ir jābūt bez maksas, te mums nauda noteikti jāatrod?
Pirmkārt, bērni. Otrs - savlaicīgā diagnostika un ārstēšana pirms nepieciešamības pēc stacionāra. Ja laikus sāk ārstēt, var ar mazāku naudu daudz vairāk izdarīt nekā tad, ja slimība ielaista.
Un citās jomās?
Aizsardzības vajadzībām ir diezgan skaidrs. Ne tikai ilgtermiņā, bet arī nākamā gada budžetā būs jāparedz konkrēta papildu nauda.
Kas ar reemigrācijas veicināšanu? Vai arī tas ir pagājušās valdības skaistais sapnis, kas aizmirsts?
Galvenais ir ekonomika. Reemigrācija būs tad, ja mums būs ekonomikas izaugsme un kad cilvēki varēs Latvijā nopelnīt sev un ģimenei.
Jūs kā politiķe, kas iet uz vēlēšanām, pretendē uz premjeres amatu arī nākotnē, varat apsolīt, ka pārskatāmā laika posmā būs tādi apstākļi, kas motivē nebraukt prom, bet atgriezties?
Ja cilvēkiem Latvijā būs iespēja nopelnīt, nodrošināt savu ģimeni, tad nebrauks prom no savas zemes. Lai kā man gribētos, ejot uz vēlēšanām, es nevaru pateikt, ka nākošgad būs 20% iekšzemes kopprodukta pieaugums. 4-5 procenti augstākais. Es esmu domājusi, diskutējusi ar cilvēkiem, kā lai mēs attīstām ekonomiku straujāk. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka pamatā ir visu līmeņu izglītība.
Tas ir risinājums? Medmāsas, ārsti izmācās un aizbrauc...
Jā, bet arī atgriežas. Es zinu konkrētu piemēru, kad noteicošā bija vēlme dzīvot Latvijā.
Viens piemērs, kad atbrauc, un desmitiem - kad pabeidz augstskolu un aizbrauc, jo rietumvalstīs speciālistu algu līmenis daudzkārt augstāks.
Tas pakāpeniski mainīsies - ekonomika augs un cilvēki arvien mazāk aizbrauks. Jā, kāds aizbrauks prom, bet kāds paliks un strādās.
Iedzīvotāju skaits Latvijā noslīdējis zem diviem miljoniem. Kāda ir jūsu prognoze par iedzīvotāju skaitu Latvijā pēc četriem gadiem, ja pēc vēlēšanām atkārtoti kļūsiet par premjeri?
Mērķis jāliek virs diviem miljoniem. Mēs nedrīkstam domāt, ka būs mazāk. Tie vārdi sāk darboties, ja pasakām 1,9. Esmu par to pārliecinājusies.
Uzlabojumi būs uz dzimstības, reemigrācijas vai imigrācijas pieauguma rēķina?
Dzimstības pieauguma. Ir atbalsta politika, redzēsim, kāds būs efekts pēc gada. Un uz reemigrācijas. Kas attiecas uz imigrāciju, iespējams, ka pēc četriem gadiem atsevišķās nozarēs būs nepieciešams darbaspēks ar konkrētu izglītību. Tāpēc mums pašiem jāvelta liela uzmanība izglītībai.
Kāda motivācija ir jums personiski pretendēt uz premjeres amatu arī turpmāk? Ir cerība, ka spēsiet kaut ko panākt? Vai tā ir tāda ķīlnieka situācija - kad augstākais punkts sasniegts, tad vienīgais, ko var darīt, ir noturēties esošajā līmenī?
Es noraidu, ka nebūtu kur iet. Nekad neesmu to izjutusi savā dzīvē. Atbildība ir tā, kas mani motivēja piekrist. Atbildība pret to darbu, ko dari.
Sākotnēji piekritāt uz deviņiem mēnešiem. Tagad apliecināt gatavību turpināt darbu arī pēc vēlēšanām.
Tiešām gribas daudz ko sakārtot. Piemēram, tagad skatos uz veselības nozari, mēģinu iedziļināties soli pa solim. Pārmaiņas, protams, nenotiek vienā dienā. Četros gados var kaut ko izdarīt. Cilvēki grib redzēt attīstību un vēlas stabilitāti. Tas ir tas, ko es varu piedāvāt. Soli pa solim. Konstruktīvi, bez populistiskiem saukļiem.
Jums ir skelets skapī?
Ja tāds būtu, kāds to jau būtu izvilcis.