Kā ziņots, aizvadītās nedēļas beigās Daugavpili apmeklēja Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma.
Vizītes ietvaros viņa kopā ar satiksmes ministru Anriju Matīsu apmeklēja piemiņas pasākumu Poguļankā un pagodināja Holokausta upuru piemiņu, tikās ar pilsētas vadību un vakarā piedalījās preses konferencē.
Uz jautājumu, kas nepieciešams, lai Latvijas jaunieši paliktu dzimtenē, nevis darba meklējumos dotos uz ārzemēm, premjerministre teica sekojošo: „Aptuveni pirms gada tika veikta aptauja, kuras gaitā jautājām iedzīvotājiem, kas viņiem ir pats svarīgākais. Izrādījās, ka tas ir darbavietas, jo cilvēki vēlas nodrošināt savu ģimeni un sevi.
Protams, salīdzinājumā ar Eiropu, Latvijai ir, kur tiekties, lai sasniegtu, piemēram, Vācijas vai Dānijas līmeni. Uzskatu, ka jaunieši dodas uz ārzemēm, jo vēlas lielākas algas, taču viņi atgriezīsies, kad iegūs jaunas zināšanas. Rēzeknē nesen tika atvērts jauns Inženieru fakultātes komplekss, tādējādi tiks sagatavoti augstas klases speciālisti. Man gribētos, lai šie cilvēki radītu jaunās darbavietas Rēzeknē un reģionā. To pašu var teikt par Daugavpils Universitāti.
Jauniešiem pašiem jāceļ rūpnīcas, jāmeklē investori un kopīgi jāattīsta sava pilsēta. Izglītība ir viens no attīstības pamatiem. Jaunas mūsdienīgas augstskolas varēs sagatavot cilvēkus, kuri, pat ja brauks prom, noteikti atgriezīsies un strādās šeit.
Man ir zināmi vairāki gadījumi, kad cilvēki, kuri strādāja lauksaimniecības jomā, devās prom, bet pēc tam atgriezās Latgalē un tagad strādā savu vecāku zemnieku saimniecībās. Viņi stāstīja, ka vēlas lasīt zemenes mājās, nevis Anglijā.
Ja cilvēkam ir izglītība, iemaņas un vēlme, tad viņš var dzīvot un strādāt savā valstī, dibināt jaunus uzņēmumus, radīt darbavietas gan sev, gan kaimiņam”, ir pārliecināta L.Straujuma.
Straujuma, Jūs bijāt arī Zemkopības ministre, ko darījāt, lai lauku atbalsta maksājumi nonāktu parasto cilvēku atbalstam? Mana pieredze ir tāda, ka atbalsts galvenokārt nonāk pie lielzemniekiem. Ja es kā privātpersona vēlos laukos sākt samniekot, man jācieš liels trūkums vai jābūt bagātam, jo LAD noraida pat platību maksājumu pieteikumus. Tajā pat laikā blakus teritoriju iznomājis lielzemnieks, viņam atbalsts akceptēts. Piedodies, bet vislielākā Latvijas problēma meklējama valsts pārvaldes institūcijās. Prasiet jebkuram uzņēmējam, visi kā viens pastāstīs iemeslus kādā veidā valsts institūcijas gremdē uzņēmējdarbības attīstību.
Un mūsu skolotāji vēlas strādāt Latvijā, saņemot cienīgu atalgojumu, nevis aprūpēt vecos ļaudis Austrijā, Vācijā.