Kamēr Ministru prezidente Laimdota Straujuma, ņemot vērā Krievijas lēmumu par tirdzniecības sankciju ieviešanu, ir pārtraukusi savu atvaļinājumu, Valsts prezidents Andris Bērziņš no mēnesi ilgās atpūtas neplāno atteikties.
Mēnesi ilgo atvaļinājumu viņa kanceleja skaidro tā – arī Vaira Vīķe-Freiberga savulaik esot ņēmusi mēnesi ilgus atvaļinājumus, vēsta portāls Pietiek.
Pēc tam, kad Krievija paziņoja par tirdzniecības sankcijām, kas ļoti nopietni ietekmēs arī Latvijas pārtikas ražotājus, Ministru prezidente Straujuma ir paziņojusi, ka pārtrauks savu atvaļinājumu un jau piektdien atgriezīsies darbā.
Piektdien viņai plānotas tikšanās ar nozaru organizācijām, kuru biedrus varētu skart Krievijas noteiktās sankcijas, ar nozares ministriem, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un lauksaimnieku un zivrūpnieku organizācijām.
Tikmēr Valsts prezidents Bērziņš, kurš devies veselu mēnesi ilgā atvaļinājumā, vismaz pagaidām negatavojas šo atvaļinājumu pārtraukt un turpinās savu atpūtu, notikumus Latvijā vērojot no malas, norāda prezidenta kancelejā.
Valsts prezidenta kanceleja uz jautājumu ir paskaidrojusi, ka ne jau tikai Bērziņš kā valsts galva ir devies veselu mēnesi ilgā atvaļinājumā. Līdzīgi iepriekš rīkojusies arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
«Ikgadējā atvaļinājumā bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga devās no 2005.gada 18.jūlija līdz 2005.gada 17.augustam un no 2006.gada 26.jūlija līdz 2006.gada 18.augustam,» šāds ir Valsts prezidenta kancelejas skaidrojums.
Ceturtdien Bērziņš ar savas preses pārstāves starpniecību paziņoja, ka šāda Krievijas atbildes reakcija neesot vērtējama kā pārsteigums, jo ar to bijis jārēķinās. Par šo tēmu Bērziņš ceturtdien esot sazvanījies ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un zemkopības ministru Jāni Dūklavu.
BNN jau vēstīja, ka Krievija ievieš «pilnīgu embargo» attiecībā uz vairumu pārtikas produktu no Eiropas Savienības, Norvēģijas un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas noteikušas sankcijas pret Krieviju saistībā ar Maskavas politiku Ukrainā. Tā 7.augustā pavēstījis Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.
Krievija aizliedz no ES, ASV, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas ievest šādus produktus:
- svaiga, atdzesēta vai saldēta liellopu gaļa;
- svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa;
- svaiga, atdzesēta vai saldēta mājputnu gaļa vai pārtikas subprodukti;
- sālīta, žāvēta vai cepta gaļa;
- zivis, vēžveidīgie, moluski un tamlīdzīgi ūdens bezmugurkaulnieki;
- piens un piena produkti;
- dārzeņi un ēdamie sakņaugi;
- augļi un rieksti;
- desas un analogi produkti no gaļas, gaļas un asins subprodukti;
- gatavi pārtikas produkti no gaļas;
- gatavie produkti ar sieru un biezpienu, kas izgatavoti uz augu tauku bāzes;
- pārtikas produkti (pienu saturoši produkti uz augu tauku bāzes).
Kā ziņots, Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien parakstīja rīkojumu par tirdzniecības un sadarbības ierobežošanu ar valstīm, kuras ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju.
Putina rīkojums paredz uz gadu «aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam».
Krievijas prezidents uzdeva valdībai izveidot sarakstu ar lauksaimniecības produktiem un izejmateriāliem, kā arī uzskaitīt noteiktas darbības, kas nepieciešamas šī rīkojuma izpildei.
Krievijas oficiālie statistikas dati liecina, ka Krievija importē aptuveni trešo daļu no patērētās pārtikas. Lielu daļu no pārtikas importa veido produkti no Austrumeiropas valstīm.