Divdesmit gadu vecā Vika dzīvība vairs nav briesmās, par to parūpējušies profesionālie P. Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas mediķi. Tomēr viņa veselības stāvoklis ir kritisks, ņemot vērā visus veselības sarežģījumus, tāpēc nākotni prognozēt neviens neņemas.
Mediķi atzīst, ka zēna veselības stāvoklis kopumā ir sarežģīts – viņam ir parādījušies rīšanas traucējumi, tas nozīmē, ka puika nevar pats norīt barību. Tieši tas, visticamāk, ir iemesls, kāpēc Vikam, kurš dzīvoja sociālās aprūpes centrā Kalkūni, izveidojās komplikācijas, arī plaušu karsonis, un viņš kritās svarā. «Nedomāju, ka zēnu tur (aprūpes centrā – aut.) badināja, nedeva ēst, vienkārši nesaprotamu iemeslu dēļ neredzēja, nesaprata, ka viņš nevar pats paēst, norīt, tomēr šādiem pacientiem ar bērnu cerebrālo trieku tā ir nereta parādība – viņiem veidojas ēšanas traucējumi, kam seko smagi plaušu karsoņi, iekaisumi. To ārstiem aprūpes centrā vajadzēja pamanīt un steidzami rīkoties,» sarunā ar Neatkarīgo saka Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs.
Dzīvība mata galā
Kas notika ar Viku, kura dzīvība karājās mata galā, tagad šķetinās visas iespējamās inspekcijas, Labklājības ministrija un, iespējams, pat policija. Slimnīcā Rīgā no tālās Latgales zēns nokļuva, kad viņa māte, saņēmusi steidzamu zvanu no aprūpes centra Kalkūni, steidzās pie dēla, lai viņu glābtu. Kā stāsta pati mamma Elīna, viņa pirms pusotra gada ievietoja savu dēlu aprūpes centrā, lai varētu pabeigt studijas. Sabiedrībā, interneta komentāros jau izskanējuši dažādi indīgi komentāri, kā māte spēj atstāt savu bērnu, tomēr jāteic, ka viņa vismaz no bērna nebija atteikusies kā citos gadījumos, kad bērni ar smagiem fiziskiem un garīgiem traucējumiem visu mūžu nodzīvo pansionātos, pat nezinot, kas ir viņu vecāki. Liela daļa vecāku uzreiz atsakās no bērniem ar veselības problēmām.
Pēc mammas stāstītā, zēns ievietots bērnu aprūpes centrā Ezerkrasti Rīgā, kad meitai bija jāsāk iet skolā, lai vairāk uzmanības veltītu viņai, jo pirms tam uzmanība vairāk tika veltīta slimajam zēnam. Pēc tam viņš pārvietots uz aprūpes centru Ropaži, tad Kalkūniem. Līdz pat nesenam laikam zēns pats varējis nosēdēt, paēst, tagad… Zvans septembrī no aprūpes centra vēstīja: steidzami atbrauciet, jūsu dēlam ir ļoti slikti, viņš mirst. Māte, ieraugot zēnu, bija šokā – tur bija tikai kauli un āda. Pēc mammas domām, zēns bija novārdzināts. «Es regulāri zvanīju, bet man teica: neuztraucieties, viss kārtībā. Ne vienmēr varēja aizbraukt, jo bija gripas karantīnas,» saka mamma. Šajā laikā zēns divreiz bijis Daugavpils slimnīcā.
Smaga saslimšana
Zēnam no dzimšanas ir bērnu cerebrālā trieka, muskuļu atrofijas dēļ viņa svars nekad nav bijis atbilstošs vecumam. «Veselības stāvoklis smags, paralēli viņa pamata saslimšanai attīstījās arī rīšanas traucējumi, tas nozīmē, ka viņš nevar norīt ēdienu, viņam to var dot, bet norīt viņš nevarēs,» situāciju raksturo dakteris Pēteris Ošs. Ja šādu bērnu baro parastā veidā, to varot darīt pusi dienas, bet nekas nesanāks, tāpēc šādus pacientus baro ar gastrozondi, ar speciālu pārtikas maisījumu. Pastāvot aizrīšanās riskam, veidojas plaušu iekaisums, kas šajā situācijā arī ar Viku bija noticis. «Viņš ir absolūti atkarīgs no otra cilvēka, tas ir jāsaprot katram, kas strādā ar šādiem cilvēkiem, tomēr te es secinu, ka netika pienācīgi sekots bērna stāvoklim un laikus pamanītas šīs problēmas,» teic dakteris. Stradiņos Viks ir jau otro reizi, vienreiz pēc plaušu karsoņa izārstēšanas viņš jau bija ievietots Jūras medicīnas centrā, kur ir speciālas gultas tieši šādiem pacientiem (jo ilgstoši turēt pacientus intensīvajā terapijā nevar – katru mirkli ienāk jauni pacienti, – paskaidro ārsts), tomēr tur atkal puikam notika aizrīšanās un nu viņš atkal ir Stradiņos. Lai arī Viks jau iepriekš nebija smags, tagad viņš sver vien 20 kilogramu. „«Acīm redzami viņš ir novārdzis, jo es redzēju bildes, kādu viņu ievietoja aprūpes centrā,» uzsver P. Ošs.
Neprot aprūpēt
Dakteris izsaka savu vērtējumu: «Nedomāju, ka pansionāta darbinieki apzināti kaut ko darīja sliktu. Viņu iespējas, kapacitāte nav pietiekama, lai aprūpētu šādus pacientus. Tomēr arī jāsecina, ka laikus vajadzēja pamanīt, ka zēna slimība progresē, un rīkoties.» Latvijā vispār neesot tādas vietas, kur šādus pacientus ārstēt un aprūpēt – slimnīcā, tādā kā Stradiņi, sniedz neatliekamo palīdzību krīzes situācijā, bet citas vietas nav. Kā izrādās, arī šādi pansionāti nespēj nodrošināt adekvātu palīdzību. P. Ošs saka: mēs ikdienā saskaramies ar pacientiem no aprūpes centriem, attīstības traucējumi bieži progresē un galvenokārt viņiem ir smagi plaušu iekaisumi šo pašu iemeslu dēļ, kas zēnam. Visbiežāk tas ir arī iemesls, kāpēc šie pacienti aiziet aizsaulē… Tomēr ārsts arī stāsta, ka būtiski atšķiras pacienti, kuri dzīvo mājās un kuri aprūpes centros. «To nevar salīdzināt. Emocijas, ko dod mājas, ir ļoti būtiskas, bet aprūpes namā, ja uz 20 šādiem pacientiem ir viena māsa, tas nav nekas,» saka P. Ošs. Arī tagad Viks saprot, kad ir mamma klāt, viņš spēj izrādīt emocijas, raud.
Vadītāja atstādināta
Situācija sociālās aprūpes centros ne reizi vien ir nonākusi mediju uzmanības lokā – visasāk sabiedrība reaģēja pēc aprūpes centra Reģi ugunsgrēka, kur dzīvību zaudēja 26 cilvēki ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Valsts finansētie sociālās aprūpes centri, kuros parasti ievieto cilvēkus ar attīstības traucējumiem, nesen reorganizēti, 33 atsevišķu centru vietā izveidojot piecus reģionālos, kā arī atsevišķus centrus likvidējot, piemēram, tālā Latgales nostūrī pansionātu Istra. Aprūpes centrs Kalkūni Daugavpils novadā iekļāvās centra Latgale sastāvā, kura galvenā vadība atrodas vispār Zemgalē, un paši Kalkūni skaitās Latgales filiāle. Šāda reorganizācija notika, lai optimizētu tēriņus administrēšanai.
Jau šāgada jūlijā virkne ierēdņu viesojās Kalkūnos. Apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka dažu bērnu ikdienas aprūpes kvalitatīvā nodrošināšanā pastāv riski, Neatkarīgajai skaidro Labklājības ministrijā (LM). Tāpēc aprūpes centra Latgale direktorei tika uzdots novērst trūkumus bērnu aprūpē. Tagad pārbaudes notiks vēlreiz un ne tikai Kalkūnos, bet arī Daugavpils slimnīcā, kur zēns bijis divreiz ievietots. Pārbaudi veiks arī Veselības inspekcija. LM speciālists Aldis Dūdiņš norāda, ka te var runāt par neprofesionalitāti un nolaidību, pildot dienesta pienākumus. Kalkūnu vadītāja Skaidrīte Kazanova gan atzīst, ka zēns no sava svara zaudējis vien puskilogramu. Viņa apelē pie tā, ka zēns augustā divreiz bijis Daugavpils slimnīcā un neviens neteica, ka ir problēmas viņa aprūpē.
Divdesmit gadu vecā Vika dzīvība vairs nav briesmās, par to parūpējušies profesionālie P. Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas mediķi. Tomēr viņa veselības stāvoklis ir kritisks, ņemot vērā visus veselības sarežģījumus, tāpēc nākotni prognozēt neviens neņemas.
Mediķi atzīst, ka zēna veselības stāvoklis kopumā ir sarežģīts – viņam ir parādījušies rīšanas traucējumi, tas nozīmē, ka puika nevar pats norīt barību. Tieši tas, visticamāk, ir iemesls, kāpēc Vikam, kurš dzīvoja sociālās aprūpes centrā Kalkūni, izveidojās komplikācijas, arī plaušu karsonis, un viņš kritās svarā. «Nedomāju, ka zēnu tur (aprūpes centrā – aut.) badināja, nedeva ēst, vienkārši nesaprotamu iemeslu dēļ neredzēja, nesaprata, ka viņš nevar pats paēst, norīt, tomēr šādiem pacientiem ar bērnu cerebrālo trieku tā ir nereta parādība – viņiem veidojas ēšanas traucējumi, kam seko smagi plaušu karsoņi, iekaisumi. To ārstiem aprūpes centrā vajadzēja pamanīt un steidzami rīkoties,» sarunā ar Neatkarīgo saka Stradiņa slimnīcas Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītājs Pēteris Ošs.
Dzīvība mata galā
Kas notika ar Viku, kura dzīvība karājās mata galā, tagad šķetinās visas iespējamās inspekcijas, Labklājības ministrija un, iespējams, pat policija. Slimnīcā Rīgā no tālās Latgales zēns nokļuva, kad viņa māte, saņēmusi steidzamu zvanu no aprūpes centra Kalkūni, steidzās pie dēla, lai viņu glābtu. Kā stāsta pati mamma Elīna, viņa pirms pusotra gada ievietoja savu dēlu aprūpes centrā, lai varētu pabeigt studijas. Sabiedrībā, interneta komentāros jau izskanējuši dažādi indīgi komentāri, kā māte spēj atstāt savu bērnu, tomēr jāteic, ka viņa vismaz no bērna nebija atteikusies kā citos gadījumos, kad bērni ar smagiem fiziskiem un garīgiem traucējumiem visu mūžu nodzīvo pansionātos, pat nezinot, kas ir viņu vecāki. Liela daļa vecāku uzreiz atsakās no bērniem ar veselības problēmām.
Pēc mammas stāstītā, zēns ievietots bērnu aprūpes centrā Ezerkrasti Rīgā, kad meitai bija jāsāk iet skolā, lai vairāk uzmanības veltītu viņai, jo pirms tam uzmanība vairāk tika veltīta slimajam zēnam. Pēc tam viņš pārvietots uz aprūpes centru Ropaži, tad Kalkūniem. Līdz pat nesenam laikam zēns pats varējis nosēdēt, paēst, tagad… Zvans septembrī no aprūpes centra vēstīja: steidzami atbrauciet, jūsu dēlam ir ļoti slikti, viņš mirst. Māte, ieraugot zēnu, bija šokā – tur bija tikai kauli un āda. Pēc mammas domām, zēns bija novārdzināts. «Es regulāri zvanīju, bet man teica: neuztraucieties, viss kārtībā. Ne vienmēr varēja aizbraukt, jo bija gripas karantīnas,» saka mamma. Šajā laikā zēns divreiz bijis Daugavpils slimnīcā.
Smaga saslimšana
Zēnam no dzimšanas ir bērnu cerebrālā trieka, muskuļu atrofijas dēļ viņa svars nekad nav bijis atbilstošs vecumam. «Veselības stāvoklis smags, paralēli viņa pamata saslimšanai attīstījās arī rīšanas traucējumi, tas nozīmē, ka viņš nevar norīt ēdienu, viņam to var dot, bet norīt viņš nevarēs,» situāciju raksturo dakteris Pēteris Ošs. Ja šādu bērnu baro parastā veidā, to varot darīt pusi dienas, bet nekas nesanāks, tāpēc šādus pacientus baro ar gastrozondi, ar speciālu pārtikas maisījumu. Pastāvot aizrīšanās riskam, veidojas plaušu iekaisums, kas šajā situācijā arī ar Viku bija noticis. «Viņš ir absolūti atkarīgs no otra cilvēka, tas ir jāsaprot katram, kas strādā ar šādiem cilvēkiem, tomēr te es secinu, ka netika pienācīgi sekots bērna stāvoklim un laikus pamanītas šīs problēmas,» teic dakteris. Stradiņos Viks ir jau otro reizi, vienreiz pēc plaušu karsoņa izārstēšanas viņš jau bija ievietots Jūras medicīnas centrā, kur ir speciālas gultas tieši šādiem pacientiem (jo ilgstoši turēt pacientus intensīvajā terapijā nevar – katru mirkli ienāk jauni pacienti, – paskaidro ārsts), tomēr tur atkal puikam notika aizrīšanās un nu viņš atkal ir Stradiņos. Lai arī Viks jau iepriekš nebija smags, tagad viņš sver vien 20 kilogramu. „«Acīm redzami viņš ir novārdzis, jo es redzēju bildes, kādu viņu ievietoja aprūpes centrā,» uzsver P. Ošs.
Neprot aprūpēt
Dakteris izsaka savu vērtējumu: «Nedomāju, ka pansionāta darbinieki apzināti kaut ko darīja sliktu. Viņu iespējas, kapacitāte nav pietiekama, lai aprūpētu šādus pacientus. Tomēr arī jāsecina, ka laikus vajadzēja pamanīt, ka zēna slimība progresē, un rīkoties.» Latvijā vispār neesot tādas vietas, kur šādus pacientus ārstēt un aprūpēt – slimnīcā, tādā kā Stradiņi, sniedz neatliekamo palīdzību krīzes situācijā, bet citas vietas nav. Kā izrādās, arī šādi pansionāti nespēj nodrošināt adekvātu palīdzību. P. Ošs saka: mēs ikdienā saskaramies ar pacientiem no aprūpes centriem, attīstības traucējumi bieži progresē un galvenokārt viņiem ir smagi plaušu iekaisumi šo pašu iemeslu dēļ, kas zēnam. Visbiežāk tas ir arī iemesls, kāpēc šie pacienti aiziet aizsaulē… Tomēr ārsts arī stāsta, ka būtiski atšķiras pacienti, kuri dzīvo mājās un kuri aprūpes centros. «To nevar salīdzināt. Emocijas, ko dod mājas, ir ļoti būtiskas, bet aprūpes namā, ja uz 20 šādiem pacientiem ir viena māsa, tas nav nekas,» saka P. Ošs. Arī tagad Viks saprot, kad ir mamma klāt, viņš spēj izrādīt emocijas, raud.
Vadītāja atstādināta
Situācija sociālās aprūpes centros ne reizi vien ir nonākusi mediju uzmanības lokā – visasāk sabiedrība reaģēja pēc aprūpes centra Reģi ugunsgrēka, kur dzīvību zaudēja 26 cilvēki ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Valsts finansētie sociālās aprūpes centri, kuros parasti ievieto cilvēkus ar attīstības traucējumiem, nesen reorganizēti, 33 atsevišķu centru vietā izveidojot piecus reģionālos, kā arī atsevišķus centrus likvidējot, piemēram, tālā Latgales nostūrī pansionātu Istra. Aprūpes centrs Kalkūni Daugavpils novadā iekļāvās centra Latgale sastāvā, kura galvenā vadība atrodas vispār Zemgalē, un paši Kalkūni skaitās Latgales filiāle. Šāda reorganizācija notika, lai optimizētu tēriņus administrēšanai.
Jau šāgada jūlijā virkne ierēdņu viesojās Kalkūnos. Apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka dažu bērnu ikdienas aprūpes kvalitatīvā nodrošināšanā pastāv riski, Neatkarīgajai skaidro Labklājības ministrijā (LM). Tāpēc aprūpes centra Latgale direktorei tika uzdots novērst trūkumus bērnu aprūpē. Tagad pārbaudes notiks vēlreiz un ne tikai Kalkūnos, bet arī Daugavpils slimnīcā, kur zēns bijis divreiz ievietots. Pārbaudi veiks arī Veselības inspekcija. LM speciālists Aldis Dūdiņš norāda, ka te var runāt par neprofesionalitāti un nolaidību, pildot dienesta pienākumus. Kalkūnu vadītāja Skaidrīte Kazanova gan atzīst, ka zēns no sava svara zaudējis vien puskilogramu. Viņa apelē pie tā, ka zēns augustā divreiz bijis Daugavpils slimnīcā un neviens neteica, ka ir problēmas viņa aprūpē.