Дзинтарс: в Латвии нет этнической напряженности 44

← Вернуться к новости
Babkai un citiem l;īdzīgiem: Krieviem ir jāsaprot, ka latviešu nepatika nav pret krieviem kā pret etnosu, bet latviešu nepatika ir pret tiem krieviem, kuri turpina PSRS politiku. Tik reti no krieviem ir dzirdēts, piemēram, šāds teksts: jā, mēs esam krievi, mēs mīlam savu dzimto valodu un kultūru, bet cienām arī latviešu valodu un kultūru, jo saprotam, ka šeit ir Latvijas valsts. Ja runājam par vienotu sabiedrību – kas tad mūs vieno? Latviešiem un krieviem ir atšķirīga mentalitāte, dažādas valodu grupas, bet mūs faktiski vieno tie piecdesmit okupācijas gadi, kurus mēs dzīvojām relatīvi draudzīgi. Un tas ir pamats, uz kura šodienas krievi grib veidot attiecības ar latviešiem! Viņi saka: mēs šos piecdesmit gadus taču tik draudzīgi dzīvojām, bet tagad jūs ņematies ar savu nacionālismu, kāpēc tā?! Bet krievi jau nezina citu pozīciju, viņiem nav citas pieredzes. Jā, mēs dzīvojām relatīvi draudzīgi, bet mēs dzīvojām... krieviski. Un tagad viņiem, lielas nācijas pārstāvjiem, vajadzēs runāt latviski! Tā nebūs! Piecdesmit gadus, viņuprāt, viss bija kārtībā, bet aizdomāties līdz tam, ka mums nebija viss kārtībā – tik tālu nav iespējams izdomāt. Nu labi. Dzīvosim draudzīgi. Bet ar latviešu valodu kā valsts valodu, ar pilnu tās lietojuma spektru. Krievi var kopt savu nacionālo kultūru, to taču neviens neliedz. Bet par valsts valodu vispār nevar būt nekādu diskusiju: tikai latviešu, un viss

Отчасти вы правы. Почему отчасти? Потому что живем в демократическом (по крайней мере так декларируется) государстве. Значит люди имеют право высказать свое мнение. Потому и подписи собирают. Соберут не соберут их дело. Сегодня за русский, завтра за какой-нибудь другой. Дело не в языке, а в том, что народ имеет право это делать. Выскажет народ на референдуме свое мнение, значит так и будет. Здесь я полностью согласен. Не потому что в Латвии единственный язык латышский, а потому что народ так решил.