Ликсненская железнодорожная станция отметила 160-летний юбилей 7

← Вернуться к новости

Vasara es dažreiz atbraucu uz laukiem ar vilcienu. Manā galapunktā var nonākt (sanāk tuvāk) gar sliežu malu. Tur viss ir aizaudzis, neizpļauts. Zāle līdz jostas vietai. No rīta kamēr nobrien to gabalu rasā esi izmazgajies. Vienreiz satiekot dzelzceļa strādnieku pajautāju, kāpēc tik viss nesakopts. Mums nav līdzekļu, lai izpļautu. Bēdīgi. Mēs jau no bērnības vienmēr tur gājām un viss bija sakārtots, izpļauts. Strādnieki no ciema gāja uz vilcienu no rīta un vakarā. Nu ko - jauku mums visiem Eiropu. Eiropā varam būt, bet kakās būsim mūžīgi.