Vācijas parlamentā ir laba izpratne par nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem, kādos strādā Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu lauksaimnieki, saņemot vismazākos lauksaimniecības tiešos maksājumus visā Eiropas Savienībā (ES), kā arī ir atbalsts šīs problēmas taisnīgam risinājumam jaunā ES daudzgadu budžeta ietvaros. To otrdien, 20.martā, pēc tikšanās ar Vācijas Bundestāga deputātiem uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Lai divpusējās sarunās ar vācu parlamentāriešiem skaidrotu Latvijas nostāju ES daudzgadu budžeta veidošanā, Z.Kalniņa-Lukaševica un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis šodien tikās ar Vācijas Bundestāga Lauksaimniecības komitejas vadītāju Hansu Mihaēlu Goldmani (Hans-Michael Goldmann) un komitejas frakciju koordinatoriem, kā arī Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāju Ginteru Krihbaumu (Gunther Krichbaum).
„Sarunas laikā ar Bundestāga Lauksaimniecības komitejas priekšsēdētāju guvām pārliecību, ka vācu parlamentāriešiem ir patiesi laba izpratne par nevienlīdzīgajiem konkurences apstākļiem, kādos, saņemot vismazākos tiešmaksājumus, spiesti strādā Latvijas lauksaimnieki. Turklāt vācu politķi sarunā apliecināja, ka Vācijai ir būtiski, lai nākamā daudzgadu budžeta ietvaros šī Baltijas valstu problēma tiktu atrisināta,” uzsver Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja atgādina, ka ES lēmumu pieņemšanas procesā Vācija ir viena ietekmīgākajām valstīm, kuras viedoklī ieklausās, un tā ir arī viena no tā dēvētājām neto maksātājām, kura kopējā budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem.
Z.Kalniņa-Lukaševica sarunā ar H.M.Goldmani pauda viedokli, ka Latvijas gadījumā tiešmaksājumu aprēķināšanai jābalstā uz objektīviem, nevis vēsturiskiem kritērijiem par lauksaimnieciskās ražošanas apjomu.
V.Dombrovskis tikšanās laikā ar vācu parlamentāriešiem uzsvēra, ka Latvijas lauksaimnieki saņemto ES tiešmaksājumu finansējumu primāri investē savu saimniecību attīstībā – pērkot lauksaimniecības tehniku un stiprinot saimniecību konkurētspēju. Savukārt vairumā tā dēvēto veco dalībvalstu lauksaimnieki ES tiešmaksājumus uzlūko tikai kā papildu peļņas avotu.
Sarunu laikā Bundestāgā puses bija vienisprātis par nepieciešamību jaunajā ES daudzgadu budžetā 2014.-2020.gadam lauksaimniecībai atvēlēto finansējumu saglabāt līdzšinējā līmenī. Vienlaikus tas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, domājot par ilgtspējīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības politikas izveidi, vienojās Latvijas un Vācijas parlamentārieši.
Savukārt, tiekoties ar Bundestāga Eiropas lietu komitejas priekšsēdētāju G.Krihbaumu, Saeimas deputāti skaidroja Latvijas nostāju sarunās par ES daudzgadu budžetu, īpaši uzsverot mūsu valsts intereses kohēzijas politikā.
Turpinot darba vizīti, Saeimas komisiju vadītāji dosies uz Briseli, kur tiksies ar ES komisāru attīstības politikas jautājumos Andri Piebalgu, kā arī ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un komisāru attiecībām ar nacionālajiem parlamentiem Marošu Šefčoviču (Maroš Šefčovič), un piedalīsies augsta līmeņa konferencē par ES nākamo daudzgadu budžeta ietvaru.