Slavenā norvēģu ekspresionista Edvarda Munka glezna Kliedziens (attēlā) pārdota par rekordaugstu summu - 119,9 miljoniem ASV dolāru.
Kliedziens, kas pārdots Sotheby's izsolē Ņujorkā, kļuvis par dārgāko izsolē pārdoto mākslas darbu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Gleznas pircējs netiek atklāts, tomēr ārvalstu žurnālisti izteikuši minējumus, ka jaunais īpašnieks varētu būt krievu miljardieris Romāns Abramovičs, grieķu kuģu magnāts Filips Niarhoss vai arī Kataras karaliskā ģimene.
Līdz šim cenas rekords piederēja Pablo Pikaso gleznai Kailā, zaļās lapas un skulptūra, kas 2010. gadā tika pārdota par 106,5 miljoniem dolāru.
Sotheby's eksperti novērtēja Munka gleznu par 80 miljoniem dolāru, tai pašā laikā atzīstot, ka cena noteikta intuitīvi, jo iepriekš paredzēt tik slavena mākslas darba cenu nav iespējams.
Munka Kliedziens ir viens no pazīstamākajiem modernisma perioda mākslas darbiem. Pēc mākslas zinātnieku domām, glezna rada eksistenciālu baiļu un nemiera sajūtu, kas raksturīga mūsdienu cilvēkam.
Uz 79 reiz 59 centimetrus lielā audekla attēlota cilvēka figūra ar izmisīgā kliedzienā atvērtu muti. Saķēris galvu, cilvēks saulrietā stāv uz tilta, bet aiz viņa redzami divi pret viņa ciešanām vienaldzīgi aculiecinieki.
Edvards Munks radījis četras Kliedziena versijas, divas ir eļļas glezas un divas pasteļa zīmējumi. Sotheby's izsolē pārdots viens no pasteļtehnikā tapušajiem darbiem un ir vienīgais, kas atrodas privātu kolekcionāru īpašumā.
No pārējiem trīs darbiem pārdotais zīmējums izceļas ar īpaši spilgtu krāsu paleti. Uz tā rāmja arī ir autora uzraksts, kas izskaidro sižetu: "Mani draugi ir aizgājuši tālāk, esmu palicis iepakaļ, drebu no satraukuma, esmu sajutis Lielo dabas kliedzienu."
Līdz šim gleznas īpašnieks bija norvēģu miljonārs Peters Olsens, kurš to mantoja no tēva, bagātā kuģu īpašnieka Tomasa Olsena, kurš bija Munka draugs un kaimiņš.
Sākot ar XX gadsimta divdesmitajiem gadiem, Olsens vecākais atbalstīja mākslinieku, pērkot viņa gleznas. Kad pie varas Vācijā nāca nacisti, kuri uzskatīja Munka daiļradi par deģeneratīvu, Olsens noorganizēja 74 meistara darbu izvešanu no Vācijas un līdz ar to paglāba no iespējamās iznīcināšanas.
Peters Olsens atklājis, ka par gleznu iegūto naudu viņš plāno izmantot muzeja, mākslas centra un vsiesnīcas celtniecībai savā lauku īpašumā Norvēģijā.