Neatkarīgie deputāti, pretstatā Finanšu ministrijas piedāvātajam Valdības nodokļu politikas stratēģijā 2013.-2015. gadam, iestājas par darbaspēka nodokļu sloga turpmāku samazināšanu.
2011.gada 7.septembrī Finanšu ministrija 11.Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē parakstīja "Nodokļu politikas stratēģiju 2011.-2014.gadam". Nevērtējot to, cik ētisks bija šāds solis 10 dienas pirms vēlēšanām, šobrīd izskatās, ka vairs tikai retais politiķis cīnās par stratēģijā iekļauto solījumu īstenošanu - turpināt mazināt darbaspēka izmaksas. Neatkarīgo deputātu grupa nodokļu jomā kā svarīgāko uzskata obligātās sociālās apdrošināšanas nosacījumu un līdz ar to likmes pārskatīšanu, fiksētu obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu ieviešanu, attiecīgi samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, kā arī reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmuma ienākuma nodokli.
Finanšu ministrijas sagatavotajā Valdības nodokļu politikas stratēģijā 2013.-2015. gadam izpaliek koalīcijas partneru uzstādījumi darbaspēka nodokļu sloga turpmākai samazināšanai
A. Vilka vadītā Finanšu ministrija koalīcijas Sadarbības padomē piedāvāja valdību veidojošajām partijām apstiprināt Nodokļu politikas stratēģiju 2013-2015. Nerunājot par to, ka šis ārkārtīgi svarīgais dokuments bija pieejams koalīcijas partneriem tikai dienu iepriekš, tā saturs izraisīja sašutumu. Lai sasniegtu pamatmērķus – palielināt Latvijas konkurētspēju un mazināt ēnu ekonomiku - tiek piedāvāta taktika neko nedarīt, jo uzstādījumi aprobežojas ar frāzi "nepalielināt...", kas nepasaka, kādēļ tieši šādi (ne)pasākumi ir efektīvākie mērķa sasniegšanai. Aizbildinoties ar nepieciešamību šādu stratēģiju pievienot drīzumā apstiprināmajam 2013.-2015. gada budžetam, atbildīgā ministrija bija piemirsusi dokumentā iekļaut pārējo koalīcijas partneru nostādnes par nepieciešamajām nodokļu sistēmas reformām.
Šāds uzstādījums – tālāk mazināt uz atalgojumu uzlikto nodokļu slogu – gan neesot "Vienotība" frakcijai, kuras atbildīgās amatpersonas finanšu un budžeta jautājumos Saeimā un Finanšu ministrijā uzskata, ka mērķis jau ir sasniegts – ar pēdējām izmaiņām "Likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli", kas paredz 2013.gadā IIN likmes samazinājumu par veselu %, esam pielīdzinājušies Igaunijas un Lietuvas darbaspēka nodokļu likmēm.
Ņemot vērā saspringto vēlēšanu grafiku – pirmkārt tuvojošās pašvaldību un Eiroparlamenta un tad Saeimas vēlēšanas – ar bažām jāsecina, ka Finanšu ministrija vēl ilgi nebūs motivēta objektīvi izvērtēt ne esošās nodokļu sistēmas efektivitāti, ne nozarēm automātiski piešķiramo līdzekļu lietderību, līdz ar to maz ticams, ka tā sadūšosies konstruktīvām nodokļu sistēmas un sadalāmo budžeta resursu korekcijām , lai, nedod Dievs, lieki nesakaitinātu kaut vienu potenciālo vēlētāju.
Tas, ka godīgie nodokļu maksātāji šobrīd atkal spēj panest smago, ne līdz galam caurspīdīgo valsts tēriņu nastu, nebūt neliecina, ka ar nodokļu politiku viss ir kārtībā un ka tā bauda sabiedrības vispārēju atbalstu. Valdībai ir jāiezīmē konkrēti soļi turpmākajiem 3 gadiem nodokļu sistēmas pilnveidošanā, kas celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, nekropļotu iekšējo tirgu, darbotos motivējoši ēnu ekonomikas samazināšanas virzienā. Tā nedrīkst pakļauties neproduktīvai, neko nepasakošai priekšvēlēšanu retorikai.