Latvijas Bankā pašlaik ir divreiz vairāk darbinieku nekā Igaunijas centrālajā bankā, ko paši Latvijas Bankas pārstāvji sauc par nekorektu salīdzinājumu, jo atšķiroties abu banku funkcijas. Līdz ar eiro ieviešanu igauņu banka resursus palielināja par aptuveni desmit cilvēkiem, savukārt par to, ko papildus gribēs Latvijas Banka, amatpersonas klusē, lai gan tajā pašā laikā faktiskais eiro ieviešanas ceļš sadzīvē lielā mērā jau ir nosprausts, raksta laikraksts Diena.
Darba apjoms Latvijas Bankā pēc Latvijas pievienošanās eirozonai krietni pieaugs, varot secināt pēc igauņu pieredzes, taču atbilžu, kā tas ietekmēs darbinieku skaitu un atalgojumu, pagaidām neesot. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs par to, kas mainīsies Latvijas Nacionālajā centrālajā bankā pēc eiro ieviešanas, gatavs runāt nav - īstais brīdis būšot tad, kad jau stūrēsim pēc Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojuma, raksta laikraksts.
Intervijā Dienai Igaunijas Bankas viceprezidents Ilo Kāziks atzinis - pievienojoties eirozonai, darbinieku skaits mainījies tikai uz laiku, terminētie līgumi noslēgti ar astoņiem speciālistiem uz vidējo laiku - desmit mēnešu. LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis norādījis - vēl esot pāragri runāt par to, kas varētu mainīties darbinieku skaita ziņā. Tiesa, igauņu pieredze demonstrējot - ņemot vērā, ka līdz ar pievienošanos eirozonai radušies vairāki jauni pienākumi, to skaitā krietni vairāk jāanalizē Eiropas makroekonomiskās norises, arī jāpiedalās ECB darba grupās, esošo darbinieku noslogojums noteikti palielināsies.
Kā raksta Diena, jau tagad skaidrs, ka pēc eiro ieviešanas ārvalstu valūtas un zelta rezerves pamatā paliks LB pārvaldībā, salīdzinoši neliela to daļa - zelts un ārvalstu valūta 250 miljonu eiro vērtībā, kas ir 4,6% no Latvijas Bankas rezervēm, - tiks nodota pārvaldīšanai ECB, par šo summu Latvijas Banka gūs prasības tiesības pret ECB un saņems ienākumus, skaidrojis M. Grāvītis. Tikko sācis darboties Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), arī tajā pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāveic iemaksas, kuras piecu gadu laikā būs apmēram 140 miljoni latu, kas darbosies kā garantija palīdzībai problēmu gadījumā, skaidro laikraksts.