Vaira Vīķe Freiberga - pirmā sieviete, kas kļuva par Latvijas prezidenti, - sestdien svinēs 75 gadu jubileju.
Pirms ievēlēšanas prezidentes amatā plašākajai sabiedrībai maz zināma trimdas latviete divu prezidentūras termiņu laikā iekaroja lielas daļas iedzīvotāju simpātijas un atbalstu, ekspertu uzslavu par Latvijas reprezentāciju uz starptautiskas skatuves, taču arī kritiku par nepietiekamu pievēršanos valsts iekšējām problēmām.
Oficiāla eksprezidentes biogrāfija liecina, ka Vaira Vīķe dzimusi 1937.gada 1.decembrī Rīgā. Padomju karaspēkam okupējot Latviju, viņas ģimene devās trimdā 1945.gada 1.janvārī un kā bēgļi nonāca Vācijā. Skolas gaitas prezidente uzsāka latviešu bēgļu nometnēs Herenvīkā un Lībekā, vēlāk franču pārvaldītajā Marokā un Kasablankā. 1954.gadā ģimene izceļoja uz Toronto, kur Vīķe-Freiberga gadu strādāja bankā, tad iestājās Toronto Universitātē, iegūstot B.A. (1958.g.) un M.A. (1960.g.) grādu psiholoģijā. Makgila Universitātē Monreālā, viņa ieguva doktora (Ph.D.) grādu eksperimentālajā psiholoģijā 1965.gadā. Eksprezidente brīvi pārvalda latviešu, angļu, franču, vācu un spāņu valodas.
1998.gada jūnijā ievēlēta par emeritēto goda profesori Monreālas Universitātē, viņa atgriezās uz dzīvi Latvijā, atsaucoties uz aicinājumu kļūt par jaundibināmā Latvijas Institūta direktori un sākot šo darbu 1998.gada 19.oktobrī.
1999.gada 17.jūnijā, kad Saeima pēc četriem balsojumiem joprojām nespēja ievēlēt valsts galvu, koalīcijā pārstāvētā "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un valdību atbalstošie sociāldemokrāti jau bija vienojušies ar opozīcijā esošo Tautas partiju par Vairas Vīķes-Freibergas izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, vēstīja laikraksts "Diena". Latvijas Saeima Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja par Valsts prezidenti 1999.gada ar pilnvaru termiņa sākumu 8.jūlijā. Bet 2003.gadā viņa tika pārvēlēta uz otru pilnvaru termiņu.
Pašlaik Vaira Vīķe-Freiberga ir Eiropas Savienības nākotnes (2020-2030) Pārdomu grupas viceprezidente.