Valsts kontrole (VK) revīzijā atklājusi neatbilstošu Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu izlietojuma uzraudzību Latvijā.
Kā portāls "Delfi" uzzināja VK, lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības (ES) kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams 117,15 miljonu latu finansējums.
Revīzijā par Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu apguvi Latvijā VK ir konstatējusi, ka fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu.
VK arī norāda, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības un kontroles sistēma ir pilnveidojama, jo pastāv risks revīzijas iestādes objektivitātei un neatkarībai.
VK atzinusi, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem.
Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta.
Pārbaudot projektus uz vietas, LAD nepiemēro vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, secinājusi VK.
Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas Latvijā, kuru attīstību veicinoši projekti var saņemt atbalstu no Eiropas zivsaimniecības fonda, nav noteiktas korekti, jo daļā dokumentos noteiktās teritorijas, kas izvēlēta kā zivsaimniecībai nozīmīga, nav nevienas zivsaimniecībā nodarbinātas personas vai neviena zivsaimniecības nozares uzņēmuma.
Grozījumi tiesību aktos, nosakot stingrākas prasības zivsaimniecībai nozīmīgu teritoriju noteikšanā, pilnībā nenovērš fonda finansējuma piešķiršanas iespēju ar zivsaimniecību tieši nesaistītām teritorijām, turklāt grozījumi neattiecās uz sākotnēji apstiprināto finansējumu 4,9 miljonu latu apmērā.
VK revīzijā arī konstatēja, ka pastāv risks, ka Eiropas Zivsaimniecības fonda finansējums virzienā „Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība" var netikt pilnībā apgūts un lietderīgi izlietots, jo papildu finansējums vietējām rīcības grupām tiek piešķirts, nevērtējot līdzšinējo fonda finansējuma apguves progresu.
Finansējuma apguves dati arī liecina, ka prioritāri tiek apgūts finansējums vietējo rīcības grupu atalgojuma nodrošināšanai, savukārt finansējuma piešķiršana reāliem zivsaimniecības projektiem notiek gausi.
Tehniskās palīdzības finansējuma administrēšanas jomā Zemkopības ministrijā un LAD konstatēts, ka nav nodrošināta vienota un pamatota pieeja izdevumu attiecināšanā, ikgadējais finansējums netiek plānots, izvērtējot iepriekšējā perioda faktisko izlietojumu, kā arī revidentiem radušās šaubas par reklāmas un apmācības izdevumu lietderību ministrijā.
Pēc revīzijas „Eiropas Zivsaimniecības fonda atbilstība politikas plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem un efektivitāte" VK ir sniegusi vairākus ieteikumus, kas nākotnē ļautu izsekot lēmumu pieņemšanai, plānojot Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļu izlietojumu, un pilnveidot fonda vadības un kontroles sistēmu.