Satversmes tiesa (ST) trešdien izbeidza tiesvedību tā dēvētajā "referendumu lietā", kurā tika vērtēta referendumu ierosināšanas kārtība par konstitūcijas grozījumiem. Jautājums ST dienaskrārtībā nonāca šā gada sākumā, kad tika vākti paraksti referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.
ST lietu ierosināja pēc tam, kad ar pieteikumu tiesā vērsās 30 Saeimas deputāti, tostarp, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.
ST vērtēja, vai Satversmei atbilst likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normas, kas noteic, gadījumus, kad likumprojekts vai izmaiņas Satversmē nododamas tautas nobalsošanai un nosaka, Valsts prezidents nodod skatīšanai Saeimā likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, ja to parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo skaita.
ST vērtēja, vai abas iepriekšminētās normas - likuma 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa - atbilst Satversmē definētajiem Latvijas valsts pamatprincipiem, kas noteic, ka Latvijā vara pieder tautai, valsts teritoriālās robežas, karogu, un dod latviešu valodai valsts valodas statusu, kā arī 6.pantam par Saeimas ievēlēšanas kārtību. Tāpat tika vērtēta abu apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 78.pantam, kas dod tiesības mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Deputāti pieteikumā ST pauda uzskatu, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājums par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts. Deputāti norādīja, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei tiktāl, cik tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.
Savukārt Saeima nepiekrita deputātu viedoklim, norādot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei un iebilda uzskatam, ka apstrīdētajās normās neesot paredzēta procedūra, kādā valsts institūcijas izvērtē vēlētāju iesniegtus likumprojektus un ka apstrīdētās normas pieļaujot tautas nobalsošanas rīkošanu par likumprojektiem, kas neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Saeima ST norādīja, ka Satversmes pieprasa, lai viena desmitā daļa vēlētāju, īstenojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniegtu "pilnīgi izstrādātu" likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šāda prasība uzliekot pienākumu attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu noformēt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kā arī izvērtēt tā iespējamo atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Gadījumos, kad vēlētāji ir parakstījušies par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kas nav noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vai neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām, vai arī kaut kādā citā ziņā nav pilnīgi izstrādāts, Satversme un likums paredzot vairākas institūcijas, kurām esot pienākums šādu izvērtējumu veikt.
Tāpat Saeima norādījusi: apstrīdēto normu teksts dublē Satversmes 78.pantu, pieteikumā pēc būtības ir vienkārši apstrīdētas šī panta gramatiski iespējamās nepilnības. Turklāt tautas nobalsošanas regulējums Satversmē ir ļoti plaši izskaidrots, līdz ar to ir zināms, kādos jautājumos tautas nobalsošanu nevar ierosināt, un patlaban vēlētāju iesniegta likumprojekta pieļaujamības izvērtēšana ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kompetencē.