Krievu kultūrai Latvijā ir liela nozīme, un tās iezīmes var atrast gan pirms 1918.gada, gan pirmās republikas laikā, uzskata Latvijas Krievu kultūras biedrības, Valsts prezidenta izveidotās Mazākumtautību konsultatīvās padomes locekle Jeļena Matjakubova.
Turklāt, pēc viņas teiktā, tās nav tikai plaši zināmas personības.
Tā Matjkubova intervijā radio Baltkom komentēja Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska paziņojumu par nepieciešamību Latvijas kultūras kanonu papildināt ar krievu kultūras elementiem.
Atgādināsim, ka pērn Ilmāra Latkovska (VL-TB/LNNK) vadītā Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija izstrādāja priekšlikumus Latvijas kultūras kanona pārveidošanai, kuram, pēc autoru domām, ir jāsaliedē sabiedrība. Deputāts uzskata, ka, ja kultūras kanons tiks papildināts ar krievu kultūras elementiem, tad ir skaidri jāsaprot, kas ar to tiek apzīmēts.
Savukārt Jeļena Matjkubova uzskata, ka cilvēka piederību konkrētai kultūrai ir grūti konstatēt tikai pēc uzvārda, tādēļ ir svarīgi noteikt precīzus kritērijus.
"Visa vide, kurā krievu cilvēki dzīvoja Latvijā, sākot ar vecticībniekiem, pilsētas krievu kultūra Rīgā, visa Maskavas forštate – tie visi ir brīnišķīgi arhitektūras pieminekļi, kas ir Latvijas un Baltijas krievu kultūras īpatnības," uzskata Krievu kultūras biedrības vadītāja. Pēc viņas teiktā, būtu jāizveido to cilvēku saraksts, kuriem ir bijuši nopelni dažādu kultūras nozaru attīstībā, kā arī Rīgas kā Latvijas galvapilsētas un Daugavpils attīstībā.
"Visi runā tikai par to, ka tā ir krievu pilsēta," norādīja Matjkubova. Viņa atgādināja, ka Latvijas krievu vide ir unikāla un krievi, kuri dzīvo Latvijā, atšķirās no citās valstīs dzīvojošiem krieviem.