Kārtējā opozīcijas ideja, triecoties pret koalīcijas mūri, sašķīdusi drumslās. Ieceri atcelt prokuroru administratīvās atbildības imunitāti nav atbalstījusi ne tikai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, bet arī Tieslietu padome.
Prokuratūras likums nosaka, ka prokurors par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ir sodāms nevis saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet disciplinārā kārtā. Tas nozīmē, ka, atstājot automašīnu neatļautā vietā, prokurors var uzrādīt savu apliecību, bet protokola sastādītājs būs spiests palaist vainīgo bez sodīšanas. Tas gan nenozīmē, ka prokurors no soda būs izsprucis sveikā, jo pārkāpumu fiksējošai amatpersonai par notikušo jāinformē sava vadība, kurai savukārt jāinformē prokurora priekšniecība. Tālāk par pārkāpējam piemērojamo disciplināro sodu jau lemj viņa vadība.
Opozīcijas deputāti no Saskaņas centra Andrejs Elksniņš, Valērijs Agešins, Ņikita Ņikiforovs un Artūrs Rubiks uzskata, ka šāda kārtība pieļauj situāciju, kurā likumu pārkāpušais prokurors no soda var izbēgt vispār, jo, izmantojot savu amatu, var pārliecināt kārtības sargu, lai tas par notiekošo neinformē savu priekšniecību. Arī Kārlis Seržants (ZZS) piekrīt, ka šāda situācija ir pat ļoti iespējama un arī pasaulē esot jau pierādīts, ka izvairīšanās no soda, izmantojot dienesta stāvokli, ir ierasta lieta.
Tomēr ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru šādi argumenti nepārliecina. Par labu esošajai sistēmai viņš kā piemēru minēja teorētisku situāciju, kurā kāds prokurors uztur valsts apsūdzību lietā pret kādu ceļu policistu. Saskaņā ar ģenerālprokurora iztirzāto scenāriju neesot ne mazākās garantijas, ka apsūdzētā policista kolēģi necenšas atriebties vai prokuroru ietekmēt, vajājot to uz visiem Latvijas autoceļiem un sodot par katru iespējamo sīkumu.