Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jaunajā ES budžeta plānošanas periodā būs jāpārdomā, kā pēc iespējas lietderīgāk tērēt sociālo jautājumu risināšanai paredzēto fondu finansējumu, paziņojusi Eiropas Komisija, kura drīzumā arī katrai dalībvalstij iesniegs konkrētus priekšlikumus.
Portāla "Delfi" aptaujātie eksperti ir optimistiski par Latvijas spēju apgūt šos līdzekļus daudz produktīvāk, jo ir iegūtas vērtīgas mācības no 2007. – 2013.gadu budžeta izlietojuma, un nākotnē varētu mazināties arī "nagu pieaudzēšanas" tipa projekti bezdarbnieku apmācībai.
Komisija nākusi klajā ar ziņojumu par "sociālo investīciju paketi izaugsmei un kohēzijai" - tie ir ieteikumi dalībvalstīm, kā pēc iespējas
lietderīgāk tērēt sociālo jautājumu risināšanai paredzēto naudu, piemēram, ieguldot to izglītībā, veselības sistēmā vai dažādos darba
tirgus pasākumos.
Ieteikumi tiks sagatavoti, lai dalībvalstīm palīdzētu sasniegt ES "Stratēģijas 2020" izvirzītos mērķus sociālajā jomā, kuru sasniegšanu
krietni apgrūtinājusi pēdējo gadu ekonomiskā lejupslīde. Trešdien pieņemtajās kopējās rekomendācijās uzsvērts, ka dalībvalstīm jāpārdomā savas sociālās iekļaušanās stratēģijas un jāpaaugstina sociālo budžet efektivitāte, lai piešķirtais fondu finansējums dotu maksimālu efektu.
Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetā nodarbinātībai, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā 2007. – 2013.gada periodā bija atvēlēti 203,6 miljonu latu. Provizoriski jaunajā budžetā šī summa palielināsies, un pēc Finanšu ministrijas datiem būs vairāk nekā 420,5 miljoni latu. Aptaujātie eksperti uz iespējām šos līdzekļus apgūt daudz produktīvāk skatās optimistiski, jo ir gūtas vērtīgas mācības no 2007 – 2013.gadu budžeta izlietojuma.
Latvijas Darbu devēju konfederācija (LDDK) iepriekš gan norādījusi, ka nodarbinātības kursi lauku reģionos mēdz būt nelietderīgi plānoti. Nereti šīs programmas tiek īstenotas pat, ja pēc šīs profesijas un pakalpojuma nav samērīga pieprasījuma. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati liecina, ka no 2008.gada līdz 2012.gada beigām 1300 cilvēku izvēlējās nagu kopšanas nodarbinātības kursus, kamēr 800 cilvēku apguva elektriķu prasmes, bet 400 mācījās drēbnieka un galdnieku arodu. Salīdzinoši lielāks pieprasījums bija pēc apsargu prasmju apguves - 1700 un frizieru profesijas – 1250.
Pēc Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana domām, pastāv dilemma vai apmierināt bezdarbnieku intereses pēc nodarbinātības kvalifikāciju apmācību pasūtījuma, vai arī darba devēju. Abiem ir riski un pirmajā gadījumā arī rodas situācija, kad aptuveni 1300 cilvēki izvēlējušies apgūt nagu apkopšanas prasmes.
"Manuprāt, tam nav liela pievienotā vērtība, taču cilvēki uzskata, ka ir, un tas ir svarīgi. Otrkārt, turpinot par riskiem, ja profesiju
sarakstu noteiktu tikai darba devēji - viņi var izmantot projekta līdzekļus savtīgi, paņemot kādu naudu darbinieku apmācībām, taču
patiesībā daļu novirzot uzņēmuma peļņai, modernizācijai, nevis darbinieku prasmju celšanai. Runājot par to kāpēc šie 1300 nagu kopēji? Jāatgriežas pie secinājuma, ka ir svarīgi atbalstīt cilvēku vēlmes, jo tā ir ilgtermiņa investīcija. Cilvēkiem tas vienkārši interesē. Domājams gan, ka nākotnē NVA vēl rūpīgāk vērtēs pēc kurām profesiju apguvām ir pieprasījums, un kuras un kādā apjomā cilvēkiem vispār piedāvāt," norāda Hazans.
Viņš arī uzsver, pat ja cilvēki lauku reģionos nevar oficiāli pielietot darba praksē jauniegūtās zināšanas, viņiem ir iespēja tās pielietot
sadzīvē un uzlabot dzīves kvalitāti, vai kaut vai strādājot kā pašnodarbinātajiem, vai varbūt pat nelegāli. Tas katrā gadījumā esot
labāk, nekā nestrādāt nemaz.
Šobrīd Hazans arī esot piesaistīts Pasaules Bankas pētījumam, kurā tiekot pētīts cik cilvēku iegūst darbu pēc kvalifikācijas celšanas tieši savā jomā un kāda ir šo projektu efektivitāte. Pētījuma rezultāti provizoriski būšot marta beigās, pēc tiem Labklājības ministrija arī varēs uzlabot savu projektu kvalitāti, domā Hazans.
Savukārt publiskās pārvaldes eksperte Iveta Reinholde norāda, ka bieži ir grūti vainot šo "nagu audzēšanas tipa" projektu veidošanu, jo pašvaldībām vai kādām citām projektu pieteicēju institūcijām vienkārši trūkst datu par to, ko darba tirgū vajadzētu īstenībā. Un tas neattiecas tikai uz pašvaldības līmeni, bet visu valsti kopumā, - var jautāt, cik uzticami un precīzi ir dati par to, kādas un cik profesijas mums ir vajadzīgas.
"Visticamāk šie dati nav nemaz mums tik objektīvi. Šobrīd ir brīva darba tirgus kustība, līdz ar to katram pašam ir iespējas izvēlēties ko un kur ar jauniegūtajām prasmēm iesākt, kaut vai nagu pieaudzēšanās jomā. Viss atkarīgs no attieksmes, pat ja cilvēks ir iemācījies ko tādu, kam darba tirgū pieprasījums nav uzreiz," uzsver Reinholde.
Biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" (EKL) prezidents Andris Gobiņš secina, ka pietiekami neapdomāti projekti līdz šim īstenoti, jo Latvijas pusei nav bijusi pieredze ES budžeta naudas izlietošanā. Pirmie kaķēni esot jāslīcina, - cilvēki vienkārši vēl mācījās kā naudu izlietot, nevis prata to uzreiz ieguldīt efektīvi. Gobiņš gan uzsver, ka negatīvās pieredzes piemēri ar ne tik veiksmīgajiem projektiem nav iemesls, lai vairāk līdzekļus koncentrētu citās jomās, jo "cilvēkos ieguldīt esot piecreiz vērtīgāk nekā dzelžos".
Tāpat Gobiņš domā, ka gūtās mācības no pašreiz esošā 2007–2013.gada ES budžeta projektu līdzekļu apgūšanas Latvijai ir devušas pamatīgu pieredzi, kas liecina, ka jaunajā budžeta ietvarā tā izlietojums būs kvalitatīvāks.