Gaidāms svarīgs lēmums krimināllietā par vēlētāju balsu pirkšanu

Foto: nra.lv
Foto: nra.lv

Augstākās tiesas (AT) Senāta senators Artūrs Freibergs noteicis, ka krimināllieta par balsu pirkšanu 2009. gada Viļānu novada domes vēlēšanās, kurā apsūdzēts šīs pašvaldības deputāts Artūrs Ornicāns (Saskaņas centrs), augstākajā instancē tiks skatīta rakstveida procesā.

Kā Neatkarīgā noskaidroja AT Senātā, lietas izskatīšana nozīmēta uz 20. martu, bet pilns lēmuma teksts būs pieejams 5 darba dienu laikā.

Gaidāmais AT Senāta lēmums ir ārkārtīgi svarīgs drīzo pašvaldību vēlēšanu kontekstā, jo no tā būs atkarīgs, vai vispār šobrīd ir apkarojams tāds noziegums kā vēlētāju balsu pirkšana, par kuru sods noteikts Krimināllikuma (KL) 90. pantā. Īpaši jāņem vērā tas, ka par vēlētāju balsu pirkšanu visvairāk tiek ziņots tieši pirms pašvaldību vēlēšanām, kam ir loģisks izskaidrojums – pašvaldību vēlēšanu iznākumu bieži var izšķirt pat dažas balsis, turpretī Saeimas vēlēšanās nelielam skaitam vēlētāju balsu parasti ir krietni mazāka loma. Kaut gan ir bijuši gadījumi, kad arī Saeimas vēlēšanu rezultātu var izšķirt pat dažas vēlētāju balsis.

Vajag cietušo

Kāpēc gan šis Senāta lēmums ir tik nozīmīgs?

Pagājušā gada janvārī Latgales apgabaltiesa notiesāja Viļānu domes deputātu A. Ornicānu par to, ka viņš kavējis vēlēšanu tiesību brīvu realizēšanu, uzpērkot vēlētāju balsis. Tiesa A. Ornicānam piesprieda naudas sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 1200) un aizliedza 2 gadus kandidēt pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Turpretī AT, izskatot apsūdzētā apelācijas sūdzību, pagājušā gada oktobrī izbeidza kriminālprocesu pret A. Ornicānu, jo šajā kriminālprocesā procesa virzītājs nevienu personu nebija atzinis par cietušo un tādējādi pastāv kriminālprocesu nepieļaujoši apstākļi. Proti, Kriminālprocesa likuma (KPL) 7. panta 2. daļā nepārprotami norādīts, ka «par KL 90. pantā paredzēto nodarījumu kriminālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums».

Šeit rodas vismaz divi jautājumi. Kā taisnīgas vēlēšanas var būt atsevišķa cilvēka personīga darīšana? Kā tiesas lēmušas līdz šim?
Iepriekš cietušā nav bijis!

Atbilstīgi Drošības policijas informācijai, līdz šim par vēlētāju balsu pirkšanu ir ierosināti deviņi kriminālprocesi. Astoņi no šiem kriminālprocesiem beigušies ar notiesājošiem spriedumiem vai soda noteikšanu visām tajos apsūdzētajām 20 personām. Tikai devītajā kriminālprocesā (t.i., uzsāktajā pret A. Ornicānu) galīgais – AT Senāta – spriedums taps zināms marta beigās.

Neatkarīgajai izdevās iepazīties ar visiem pēc Krimināllikuma 90. panta ierosinātajās lietās pasludinātajiem spriedumiem, kas tapuši Rīgas, Zemgales un Latgales apgabaltiesās, kā arī ar trim Zemgales tiesas apgabala prokurora Pāvela Sondora pieņemtajiem priekšrakstiem par sodu. Nevienā no šiem kriminālprocesiem cietušā nav bijis!

Septiņos kriminālprocesos visi apsūdzētie pēc apcietinājumā pavadītajām dienām ir pilnībā atzinuši savu vainu un nožēlojuši nodarīto. Tikai vienā procesā – par vēlētāju balsu pirkšanu 2005. gada 12. marta Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās – divi apsūdzētie vainu nav atzinuši, tomēr notiesāti visās trijās tiesu instancēs (viens – ar 200 stundu piespiedu darbu; otrs – ar 3600 latu naudas sodu).

Saistībā ar vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu visskaļākā krimināllieta nepārprotami ir bijusi par 9. Saeimas vēlēšanu rezultātu viltošanu Kubulu pagastā, kurā galvenais apsūdzētais (organizētāja lomā) bija Kubulu pagasta priekšsēdētājs Juris Boldāns. Tomēr šis kriminālprocess tika uzsākts pēc cita, smagāka, t.i., Krimināllikuma 92. panta.

Savukārt visnopietnākās sekas ir bijušas vēlētāju balsu pirkšanai iepriekšminētajās 2005. gada 12. marta Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās. Jāatgādina, ka pēc partijas Jaunais laiks iesnieguma administratīvā rajona tiesa atcēla šo vēlēšanu rezultātus sakarā ar «masveida vēlētāju balsu uzpirkšanu». Tagad ir skaidrs, ka par balsu pirkšanu šajās vēlēšanās ir notiesātas 5 personas, t.i., mazāk nekā, piemēram, par balsu pirkšanu 2009. gada Jelgavas novada domes vēlēšanās.

Kurš būs cietējs?

Svarīgs ir jautājums, kurš šīs kategorijas lietās vispār var būt cietušais. Latgales apgabaltiesa ir mēģinājusi risināt problēmu ar to, ka A. Ornicāna lietā prokurors nav atradis cietušo. Proti, Latgales apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu Drošības policijā ir vērsies A. Ornicāna politiskais konkurents V. A. no LPP/LC saraksta. Latgales apgabaltiesa secinājusi, ka apsūdzētais A. Ornicāns «pārkāpa (..) brīvu, īstu, nefalsificētu, vienlīdzīgu vēlēšanu principus, radīja nepamatotas un nelikumīgas priekšrocības sev un partiju apvienības Saskaņas centrs deputātu kandidātu sarakstam attiecībā pret citiem Viļānu novada domes vēlēšanu deputātu sarakstiem un deputātu kandidātiem, ar ko aizskāra arī liecinieka V. A. kā deputāta kandidāta tiesības tikt ievēlētam brīvās un vienlīdzīgās vēlēšanās».

Tomēr AT uzskata, ka Latgales apgabaltiesa ar šo secinājumu ir pārkāpusi vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, pārsniegusi apsūdzības robežas un «tiesas spriedums šajā daļā ir klaji prettiesisks». Jo tiesai ir tikai jāizlemj, «vai apsūdzība, ko cēlis prokurors, ir pamatota».

Savukārt attiecībā uz to, vai iesnieguma iesniedzējs no LPP/LC vai kāds cits no politiskajiem konkurentiem varētu būt cietušais balsu pirkšanas lietā, AT norāda: «KPL 95. panta otrā daļa paredz, ka par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.»

AT arī konstatējusi, ka kriminālprocesā pret A. Ornicānu «apsūdzībā norādītās personas» (tātad personas, kuru balsis tika nopirktas un kurām šajā kriminālprocesā bija liecinieka statuss) «pieteikumu par nodarīto kaitējumu nav iesniegušas».

Kas vainīgs?

Faktiski no tā var secināt, ka AT uzskata – likumos noteikts, ka kriminālprocesu par balsu uzpirkšanu var uzsākt tikai tad, ja saņemts iesniegums no balsu pārdevēja, kurš tad tiek atzīts par cietušo.

Ja arī AT Senāts atzīs, ka attiecīgie KPL un KL panti traktējami tieši tā, tad vēlētāju balsu pirkšanu nebūs iespējams apkarot, jo ir gandrīz neiespējami iedomāties situāciju, kad balss pārdevējs vērstos policijā ar iesniegumu par nodarītajām ciešanām.
Savulaik publiskās diskusijās kriminālistikas eksperti norādīja, ka nedrīkst noteikt vēlētājam sodu par balsu pārdošanu, jo tad šo noziegumu nevarēs pierādīt. Tad KL 90. pants «būs miris pants, kas nekad netiks piemērots». «Kriminalizēt balsu pārdošanu – tas būtu absurdi, jo līdz ar to nebūtu kas liecina,» apgalvoja eksperti.

Nav ne mazāko šaubu, ka pašreizējā situācija – lai uzsāktu kriminālprocesu, balsu pārdevējam jākļūst par cietušo – ir vēl absurdāka.
Tāpat nav ne mazāko šaubu, ka pie pašreizējās divdomīgās situācijas ir vainīga Saeima, kura 2005. gadā, pieņemot grozījumus KPL 7. pantā, ir iebalsojusi normu, ka, lai uzsāktu kriminālprocesu par vēlētāju balsu pirkšanu, ir nepieciešams cietušā iesniegums.
Neatkarīgi no AT Senāta lēmuma jau tagad nav saprotams, ko darīt tām 20 personām, kuras līdz šim saņēmušas sodu par KL 90. pantā paredzēto noziegumu, kaut gan, kā izrādās, nemaz nebija pamata pret tām uzsākt kriminālprocesu.


Написать комментарий