Kā arī rādīja operatīvie dati, Latvijas ekonomika pērn auga pat nedaudz straujāk nekā 2011.gadā. Lai arī gada izaugsmes tempi palēninājās no 7% gada sākumā līdz 5.1% gada beigās, 2012.gadā kopumā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 5,6% (5,5% iepriekšējā gadā).
Izaugsme ir vērojama gandrīz visās nozarēs – dažās tā ir lēnāka nekā 2011.gadā (piemēram, apstrādes rūpniecībā, iekšzemes tirdzniecībā, tūrismā, transportā), dažās spējāka (informācijās un komunikācijās, lauksaimniecībā, finanšu sektorā).
Pērn eksportējošo nozaru izaugsme bremzējās, tam savu artavu deva nīkuļojošā Eiropas ekonomika un attiecīgi arī diezgan vājš pieprasījums pēc mūsu precēm un pakalpojumiem. Tomēr eksports palicis galvenais izaugsmes virzītājs. Vēl vairāk – importa pieaugumam strauji bremzējoties, neto eksporta devums izaugsmē pēc divu gadu pārtraukuma pērn atkal bijis pozitīvs. Proti, eksports auga straujāk par importu (7,1% pret 3,1%) un tirdzniecības deficīts mazinājās.
Arī investīciju kāpums pērn ir palēninājies, tomēr nepiepildījās bažas, ka gada nogalē investīcijas varētu sarukt. 4.ceturksnī investīciju gada izaugsmes temps atkal nedaudz paātrinājās: uz 4,2% no 2% iepriekšējā ceturksnī. Gadā kopumā investīcijas pamatkapitālā bija par 12,3% lielākas nekā pirms gada. Līdz ar privātām un valsts investīcijām infrastruktūrā atkopās arī būvniecība.
Savukārt mājsaimniecību patēriņš pērn ir kļuvis spējāks nekā 2011.gadā. Tātad eksportējošo nozaru panākumi ir nonākuši arī līdz vietējam tirgum, lai arī uz vietējo tirgu orientētu pakalpojumu sniedzēju izaugsme ir daudz lēnāka nekā eksportējošās nozarēs. Bet tik un tā šī ekonomiskās aktivitātes izaugsme veicināja atkopšanos arī darba tirgū – auga nodarbinātība un algas, bet cenu kāpums bijis ļoti lēns. Arī patērētāju optimisms ir uzlabojies, un līdz ar to palielinājās arī mājsaimniecību tēriņi.
Tomēr jāsaka, ka ekonomikas izaugsme pakāpeniski palēninās. To varēja redzēt jau pērnā gada nogalē un arī šī gada sākumā. Piemēram, apstrādes rūpniecības izlaide 2013.g. janvārī bija tikpat lielā kā pirms gada, bet mazumtirdzniecības izaugsme palēninājās līdz 5,2% gadā (7,4% pērn). Ņemot vērā zemu uzkrājumu līmeni un mazo Latvijas tautsaimniecību, iekšējais patēriņš mums nevar ilgstoši un noturīgi augt bez eksporta kāpuma. Līdz ar Eiropas ekonomikas vājumu Latvijas eksports šogad augs lēnāk, un tas ietekmēs arī investīcijas un patēriņu. Swedbank prognozē, ka šogad izaugsme varētu būt ap 4%. Arī tad Latvija turpinās būt viena no straujāk augošajām ekonomikām ES.