Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Arhīvu likumā, paplašinot personu loku, kuras var piekļūt ierobežotas pieejamības materiāliem, piemēram, izmeklēšanas lietām par personām, kuras no 1940. līdz 1990.gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī bijušajām Latvijas Komunistiskās partijas augstākās vadības personu lietām.
Turpmāk arhīva dokumentiem, kuriem ir noteikti pieejamības ierobežojumi, piekļūt varēs arī studenti, muzeju, bibliotēku, arhīvu vai zinātnisko institūciju darbinieki, ja dokumenti nepieciešami zinātniska vai pētnieciska darba izstrādē. Tam būs nepieciešams pieprasījums, ko apstiprinājis attiecīgās augstskolas fakultātes dekāns vai iestādes vadītājs, informēja Saeimas Preses dienests.
Līdz šim likums liedza pētniekiem, kuri nebija ieguvuši doktora grādu, piekļūt šādiem arhīvu materiāliem.
Tomēr daudziem speciālistiem, kuriem šāda zinātniskā grāda nebija - muzeju un bibliotēku speciālistiem, studentiem, - pētniecības nolūkos ir nepieciešama pieeja šiem materiāliem, jo viņi pēta tēmas, kas saistītas ar represijām, nacionālās pretošanās kustību un holokaustu, norādījuši likuma grozījumu autori.Ierobežotas pieejamības informāciju varēs pieprasīt arī fiziska persona, ja šī persona veic pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi formulēts un likumīgs mērķis. Šādā gadījumā vajadzēs kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai muzeja vadītāja rekomendāciju.
Jaunā kārtība neattieksies uz privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības termiņu noteicis to īpašnieks.
Ar likuma grozījumiem arī noteikta atbildība par dokumentu izmantošanu - šādus materiālus varēs izmantot tikai likumīgam, pieprasījumā norādītam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā, paredz deputātu atbalstītais regulējums.