Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis intervijā Neatkarīgajai raksturo iekšlietu sistēmas stāvokli.
– Kamēr dažu citu ministru dārzus piemeklē publiskas vētras, iekšlietās šobrīd nosacīts miers. Problēmu nav? Dienestu efektivitāte pietiekama?
– Tik labi vēl nav. Iekšlietu sistēma regulāri saskārās un saskaras ar problēmām. Turklāt pati sistēma kā tāda ir orientēta uz to, lai saskartos ar problēmām. Bet – ar pamatfunkcijām mēs tiekam galā. Taču par augstu efektivitāti runāt ir pāragri. Galveno darāmo es varētu izteikt trīs vārdos: nodrošinājums, motivācija un kvalifikācija.
Bet, ja pievērsties attīstībai, tad es teiktu, ka prioritāri ir cilvēkresursi. Jo pašlaik mēs nevaram lepoties ar spējīgāko jauniešu piesaisti sistēmai. Jāinvestē cilvēkresursos.
– Joprojām aizplūst kadri, joprojām ir vakances…
– Jā. Ja skatāmies mūsu lielāko dienestu – Valsts policiju pagājušajā gadā, tad diemžēl atkal vairāk ir atvaļinājušies nekā nākuši klāt. Nekomplekts ir vairāk nekā 700 policijas darbinieki (kopumā policijā strādā nepilni 8000). Pozitīvā ziņa ir tā, ka šī tendence ir mazinājusies. Proti, 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, aizgājuši prom par 100 darbiniekiem mazāk. Tomēr bilance vēl diemžēl ir negatīva.
– Vai nav tā, ka, piemēram, Krimināllikuma grozījumus, kuri stājās spēkā 1. aprīlī, pamatā noteica nevis tikumu uzplaukums sabiedrībā, bet tiesu un iekšlietu sistēmas neefektivitāte: tiesas pārslogotas, cietumi pilni…
– Mēs tiecamies uz Eiropas tiesību telpu jau divdesmit un vairāk gadu. Bet, ja skatāmies statistiku, tad pie mums vidēji sēž sešus, Eiropā – trīs gadus. Visu laiku uzturot tikai represiju un nepievēršot uzmanību prevencijai, rezultāti neuzlabojas. Es tomēr neteiktu, ka šos grozījumus noteica mazspēja. Manuprāt, filozofija ir pareiza. Pilnīgi noteikti nevar iet virzienā – bargāk, bargāk, bargāk… Pēc kāda laika tas efektu nedos. Turklāt mūsu sodi vēl ir visai bargi. Ja lieta nonāk līdz tiesai un tiek pieņemts notiesājošs spriedums, tad 70% gadījumu šie spriedumi saistīti ar brīvības atņemšanu. Tas ir liels procents. Bet vai probācijas dienests, kas ir Tieslietu ministrijas pārziņā, vai tie, kam jāgādā par atbrīvoto ieslodzīto uzņemšanu sabiedrībā, būs pietiekami efektīvi, to man grūti prognozēt. Jo tas jebkurā gadījumā prasa investīcijas.
– Tieši tas jau satrauc, ka ir ziņas par to, ka atbrīvos ieslodzītos, bet nav ziņu par atbilstošām izmaiņām konkrētu dienestu nodrošinājumā. Turklāt, lai samērotos ar Eiropu, ir jāsamēro arī sabiedrības.
– Es negribu teikt, ka pilnīgi visur jāvelk vienādības zīme ar Eiropu… Un, protams, ja mēs vēlamies pavērsties ar brīvības atņemšanu nesaistītu sodu virzienā, prevencijas virzienā, tad šajā virzienā ir arī jāinvestē. Pie tā resursa, ar kuru patlaban strādā probācijas dienests, viņu darbs ir uzteicams. Bet, ja teikt godīgi, viņu resursi ir nožēlojami.
Pilnīgas skaidrības, protams, nav. Pie šiem grozījumiem darba grupa strādāja piecus gadus. Piecos gados sistēma kopumā piedzīvoja krīzi. Iekšlietu sistēmā finansējums tika samazināts par procentiem 60.
Taču nedomāju, ka sabiedriskā kārtība un drošība tiks apdraudēta. Nedomāju, ka mums būtu jābaidās iet uz ielas. Un vēlreiz uzsveru –– tiesiskajā telpā šis virziens tomēr ir pareizs.
– Kādai jābūt normālai attieksmei pret izdienas pensijām un izdienas pabalstiem cilvēkiem, kuri strādā sistēmā? Vai Labklājības ministrijas idejas neradīja nedrošību?
– Tās radīja nedrošību. Es uzskatu, ka LM piedāvātie risinājumi pasliktina esošo stāvokli. Tie šodien nebūtu akceptējami. Perspektīvā, kad tiks atbalstīta atalgojuma sistēmas attīstības koncepcija iekšlietās, sociālo garantiju grozs (pabalsti, veselības aprūpe...), tad varēs sākt skatīties šajā virzienā. Pašlaik tas nav pieņemams.
Turklāt Iekšlietu ministrija saņēma LM ierosinājumus no… arodbiedrībām. Izcēlās zināma ažiotāža. Pagājušā gada februāris un šī gada februāris apliecināja: līdzko pieskarties šim jautājumam, tā no dienesta atvaļinās divreiz vairāk darbinieku mēnesī nekā tad, kad šos jautājumus neaiztiek. Un, tā kā sistēmā ir daudz amatpersonu, kuras ir jau tuvu izdienas vecumam, LM vēlmes, protams, atsauksies uz kvalitāti. Tas mani uztrauc. Mūsu pozīcija nav mainījusies. Iekšlietu ministrija pieteiktās izmaiņas pašlaik neatbalsta.
– Ko, piemēram, Valsts policijas priekšnieks tagad var solīt jaunam puisim, kurš patiešām grib būt policists?
– Šobrīd es neteiktu, ka Ķuža kungam ir daudz ko solīt puisim, kurš gatavs cīnīties ar nejēdzībām. Iespēja solīt varētu rasties tad, ja valdībā tiks atbalstīta atalgojuma un sociālo garantiju reformas koncepcija. Taču nedomāju, ka tās īstenošana varētu sākties agrāk par 2016. gadu. Nākamo pāris gadu budžeta situācija neizskatās tik spīdoša, lai mums izdotos to ieviest. Bet saskaņā ar koncepciju inspektori, tie, kas dara tiešo darbu, dabūs divdesmit gados klāt pie algas nevis 20 latus, kā tas ir tagad, bet, paaugstinot kvalifikāciju, viņu pakete mainīsies būtiski. Tas ir kopējs mērķis. Šobrīd stāvoklis diemžēl ir demotivējošs. Tieši pamatkodola, šo inspektoru, pakete ir neapskaužama. Jāņem vērā, ka šie darbinieki, kuru pakete ir zema, kuru motivācijai nepietiek gaismas tuneļa galā, saskaras ar lietām, kurām nepieciešama nopietna kvalifikācija, kurās figurē lielas summas… Tas var radīt problēmas. Mēs vēlētos panākt arī zināmu atalgojuma samēru. Ja tagad paskatāmies tiesneša, prokurora un policista atalgojumu no pirmā darba mēneša, tad redzam, ka rajona tiesas tiesnesim tas ir 1200 latu, prokuroram 900 un policistam ir 360.
– Kā jūs to pamatojat?
– Piemēram, prokuratūrā ir iespēja iet strādāt ar juridisko izglītību. Policijā, arī tad, ja esat jurists, jums jāiziet sešu mēnešu papildu apmācība. Prasības tātad ir augstas, bet motivējošais grozs krietni zemāks. Prokuroriem un tiesnešiem alga ir piesaistīta tautsaimniecības izaugsmes indeksiem. Policijai tā nav. Ja runāt par cilvēkiem, kuri piedalās visās kriminālprocesa stadijās, tad pirmais – policists šobrīd diemžēl ir visneapskaužamākajā situācijā. Te nav runa par pārticības nodrošināšanu, te ir runa tikai par samērību. Par to, lai policista nodrošinājums garantētu viņa atdevi, īstenojot visiem saprotamus uzdevumus.
Mēs risinām arī ar nelaimes gadījumiem saistītus jautājumus. Mēs vēlamies, lai arī nelaimes gadījumi, pildot dienesta pienākumus, tiktu pielīdzināti situācijām, kas paredz kompensāciju izmaksu. Mums ir paredzēta 50 000 latu kompensācija nāves gadījumā, pildot tiešos dienesta pienākumus. Bet man, stājoties darbā, bija bēdīgs notikums. Dienesta laikā nomira ugunsdzēsējs, palika seši bērni, un juridiskā aspektā sistēma bija bezspēcīga viņiem palīdzēt.