Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota vakcīna, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi – 20 līdz 23 vakcīnas uz 1 kvadrātkilometru.
PVD aicina iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs. Īpaši jāpieskata bērni un mājdzīvnieki. Tā kā vakcīnas tiek kaisītas no gaisa, nav izslēgts, ka tās nokrīt arī apdzīvotu vietu tuvumā, kur var piesaistīt bērnu un savā vaļā palaistu dzīvnieku – suņu un kaķu interesi.
Lai gan vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne mājdzīvniekam, ne apkārtējai videi, tā ir paredzēta lietošanai tikai meža dzīvniekiem, tāpēc vakcīnu nedrīkst aiztikt. Ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. Vakcīna nav bīstama mājdzīvniekiem, tomēr, ja ir aizdomas, ka suns vai kaķis ir "pagaršojis" vai apēdis vakcīnu un viņa pašsajūta ir pasliktinājusies, noteikti jāvēršas pie veterinārārsta.
PVD atgādina, ka trakumsērga ir bīstama, neārstējama dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību apdraudoša infekcijas slimība. Trakumsērgas rezervuārs dabā ir savvaļas dzīvnieki, galvenokārt - lapsas un jenotsuņi. Mājdzīvnieki, visbiežāk nevakcinēti suņi un kaķi, ar trakumsērgu inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem. Vienīgais efektīvais trakumsērgas profilakses pasākums ir savlaicīga un regulāra dzīvnieku vakcinācija pret trakumsērgu.
2013. gada pirmajā pusgadā, līdzīgi kā pēdējos trīs gadus, pateicoties regulārajām lapsu un jenotsuņu vakcinācijas kampaņām pret trakumsērgu, Latvijā nav konstatēts neviens savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījums ar šo bīstamo infekcijas slimību.
PVD atgādina, ka liela loma trakumsērgas izskaušanā ir arī mājas dzīvnieku – suņu un kaķu, īpaši to, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu.