Lai arī lietuviešus saucam par brāļu tautu un uzskatam, ka viņi daudz neatšķiras no mums, lietuviešu biznesa vide un gaume ir krasi atšķirīga.
Lietuvā varot pārdot preces, kuras Latvijā vispār nav vērts izlikt uz letes. Tāpat tur ievērojami vairāk darījumu notiek ar skaidru naudu un agresīvāk mēdz nomelnot konkurentus.
Lietuviešu gaume ir veidojusies Polijas ietekmē un tā vairāk ir slāviska, savukārt latviešu skaistuma izpratni vairāk ir ietekmējuši skandināvi. Tādēļ, piemēram, mūsu kaimiņvalstī vairāk cieņā ir krāsaini un koši dizaina izstrādājumi, kādi raksturīgi slāvu mentalitātei, bet Latvijas pircējs vairāk orientējas uz ziemeļniecisku atturīgumu. Lietuvā „uz urrā” aizies košas un spilgtas apsveikumu atklātnes, kuras Latvijā pat nav vērts izlikt uz veikalu letes.
„Lietuviešu mentalitāte ir ļoti tuva slāvu tautām”
Uzņēmuma „Puse Plus” vadītājs Roberts Freidersons, kurš nodarbojas ar apsveikuma kartīšu ražošanu un izplatīšanu, Rīgas krievu laikrakstam „Telegraf” pastāstīja:
„Vispār lietuviešu mentalitāte ir ļoti tuva slāvu tautām. Piemēram, mēs strādājam dizaina jomā. Lietuvā nav Skandināvijas ietekmes, kā pie mums. Mums izplatīts stingrais skandināvu stils: apģērbā tas ir mazāk jūtams, bet mājas un dzīvokļu interjerā tas ir ļoti ievērojams. Lietuvā nekas tamlīdzīgs! Tur ir ļoti liela Polijas ietekme. Šeit arī parādās nianses mūs biznesā: ja latviešiem vairāk patīk atturīgas atklātnītes, vienā tonalitātē, kas skaitās stilīgi, tad lietuviešiem vajag košāk, bagātīgāk, krāsaināk... Tādēļ daudzas atklātnes ražojam atsevišķi – vienas Latvijai, bet otras - Lietuvai. Un to, ko tu te nekad mūžā nepārdosi, Lietuvā aizies uz urrā – tādu piemēru ir vairāk nekā vajag.”
Taupīgie basketbola fani
Tāpat Freidersons uzsver, ka lietuvieši ir ļoti praktiski, daudz praktiskāki nekā latvieši. Piemēram, viņi nekad nepirks jau gatavas sviestmaizes, jo var taču nopirkt maizi un desu un pats tās pagatavot – tā iznāk lētāk. Tāpat lietuvieši arī trīs četras reizes mazāk lasa presi nekā latvieši, jo visu var taču par brīvu uzzināt internetā vai noskatīties televīzijā.
Arī biznesa domāšana pēdējos gados mums bijusi atšķirīga. Ja latvieši krīzes laikā gluži vai klanījās katra ārzemju investora priekšā, tad lietuvieši gluži otrādi – viņi pirka tikai lietuviešu preces un centās ārzemniekus izspiest no sava tirgus. Tas bijis nerakstīts likums.
Tāpat jāņem vērā, ka ienācējiem Lietuvas biznesā daudzmaz jāpārvalda lietuviešu valoda. Ja Viļņā vēl var izlīdzēties ar svešvalodu, tad citur tas būs sarežģīti. Vēl labāk, ja tu zini kaut ko par lietuviešu nacionālo reliģiju – basketbolu. Šajā gadījumā vismaz 15 minūtes būs ko runāt ar lietuvieti, neatkarīgi no tā, vai viņš ir pircējs vai pārdevējs.
Lietuviešu prece nedrīkst būt dārga
Vēl jāuzsver, ka lietuvieši ir ļoti rezervēti pret jaunumiem tirgū. Ja līdzīga prece jau ir tirgū, tad jaunai grūti iekarot nišu. Lietuvieši ir, ja tā varētu teikt, par pārbaudītām vērtībām. Piemēram, tādēļ kaimiņvalstī arī ir labs noiets mūsu sieriņiem „Kārums” un „Dzintars” – zīmoliem, kuru kvalitāte jau ir izslavēta gadu gadiem.
Jaunums tirgū iedzīvosies, ja viņam būs kāda „rozīnīte”, kas pašlaik Lietuvas tirgū nav pieejama. Par tādu var saukt Latvijas uzņēmuma „Nordics Cosmetics” ražoto cukura vasku ķermenim. Tomēr jāņem vērā, ka prece, ja tai nav zema cena, jāpārdod kā īpašs ārvalsts ražojums. Nedrīkst to pārāk „lietuviskot”, jo lietuviešiem ir stereotips – ja lietuviešu prece, tad tai jābūt ne tikai kvalitatīvai, bet arī lētai.
„Norden Cosmetics” vadītājs Andris Priekulis „Telegraf” stāsta: „Negaidīti saskārāmies ar vienu problēmu. Izlaidām speciāli Lietuvas tirgum paredzētu cukura vasku, kas nav ne lēts, ne pārāk dārgs produkts. Uz iepakojuma visu nodrukājām lietuviešu valodā. Un tad radās jautājumi: ja tur viss ir lietuviski, kāpēc tik dārgi!
Viņi uzskata - ja viss uz iepakojuma ir rakstīts lietuviski, tad produktam jāmaksā lētāk nekā vidējā šī produkta cena. Secinājām: ja gribi tirgot dārgāk, uz iepakojuma vispirms jāraksta angliski un tikai pēc tam blakus jādod tulkojums lietuviski.”
Joprojām cieņā norēķini skaidrā naudā
Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā joprojām ļoti populāra ir norēķināšanās skaidrā naudā. Latvijā nekā tāda nav, jo vienā momentā norēķināšanos uzņēmumu starpā ar skaidru naudu aizliedza, lai apkarotu ēnu ekonomiku, stāsta Freidersons. Lietuvā skaidras naudas norēķini joprojām ir ļoti populāri. Pie tam jāuzsver, ka Lietuvā internetbankas maksājumi jau vēsturiski ir dārgāki nekā Latvijā.
Sevišķi izplatīta norēķināšanās ar skaidru naudu ir mazajos provinces veikaliņos. „Tu, piemēram, brauc uz maziem veikaliņiem, kas strādā ar skaidru naudu – un, ja viņiem kasē ir nauda, tu to paņem un atstāj preci,” teic Freiderons.
Konkurentu mežonīgās cīņas
Biznesā starp konkurentiem bieži vien valda vilku likumi. To izjūtam ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, kur, kā teic kaimiņzemē strādājošie latviešu uzņēmēji, tie ir vēl nežēlīgāki. Īpaši vēsai galvai jābūt, lasot elektronisko saraksti, jo tajā var parādīties īstas brīnumu lietas gan par jums, gan par jūsu konkurentiem.
„Lietuvieši ir vairāk agresīvi un aktīvāki tirgotāji nekā latvieši. Tur jāsaskaras arī ar diezgan rupjām vēstulēm, kurās vēstīts, ka, lūk, tas un tas konkrētais konkurents ir kretīns. Mēs šajā ziņā esam tolerantāki un uzmanīgāki.,” saka Priekulis.
„Ļoti interesanta tēma ir naidīgums pret konkurentiem. Tur jābūt ļoti uzmanīgiem.. Kolēģi stāsta par elektronisko saraksti, kurā vienu vai otru kompāniju nomelno. Tā tas ir – tā ir taisnība,” saka Friedersons.
Vispirms māja un tad auto. Latviešiem - otrādi
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības Lietuvā vadītāja Jeļena Markūne „Telegraf” saka:
„Lietuvieši kā patērētāji ir ļoti praktiski. Pirmkārt, viņi vairāk orientēti uz savu mājokli, nekā uz auto – lietuvietis labāk nopirks nedārgu un vienkāršu automobili, lai vispirms sev uzceltu māju. Rīgā mēs bieži redzam pretējo: uz ielām daudz smalku mašīnu, kuru īpašnieki dzīvo parastos dzīvokļus. Tāpat lietuvieši nesaprot, kāpēc pirkt sendvičus, ja var vienkārši nopirkt maizi, desu un uztaisīt sviestmaizi.
Par atšķirībām biznesa kultūrā? Lietuvieši jau pēc savas dabas ir aktīvāki un atvērtāki sadarbībai. Viņi ir vairāk atklātāki, nekā latvieši. Ātrāki, aktīvāki, ambiciozāki… Tāpēc lietuviešu uzņēmumi Latvijā ir daudzkārt vairāk, nekā latviešu uzņēmumu Lietuvā. Lietuvietis savā būtībā ir labs pārdevējs. Tāpēc, atverot savus uzņēmumu Lietuvā, būs labāk, ja par pārdevēju tur būs lietuvietis: savējiem vairāk uzticas.”