Kalifornijas Tehnoloģiju institūta profesors Maikls Brauns veica precīzāku viena Kuipera jostas objekta – 2002 UX25 blīvuma mērījumus.
Veiktā zinātniskā darba rezultātā Brauns nonāca pie secinājuma, ka neviena no šodienas teorijām nevar izskaidrot šī objekta izcelsmi. Zinātnieks ziņojumu par savu darbu publicēja izdevumā Аstrophysical Journal Letters.
Pretēji visām teorijām
Zinātnieks atzīmēja, ka šis objekts sākotnēji izskatās mazāk blīvs nekā ir patiesībā, un kādam būtībā tam jābūt. Saskaņā ar mūsdienu teoriju, jo lielāks ir Kuiplera jostas objektu izmērs, jo blīvākam tam ir jābūt.
Kā zināms, Kuiplera josta ir mūsu Saules sistēmas zona blakus Neptūna orbītai (apmēram 30 astronomisko vienību attālumā no Saules). Šo jostu sastāda relatīvi mazu ķermeņu grupa, kuri savā vairākumā sastāv no gaistošām vielām (kuras sauc par lediem, piemēram, amonjaks, metāns, ūdens). Tāpat to sastāvā ietilpst ieži un metāli. Agrāk astronomi domāja, ka visi Kuiplera jostas objekti veidojās līdzīgi kā planētas, pateicoties vielu daudzuma palielinājumam pietiekami ilgā laika periodā.
Mūsdienu teorijā uzskata, ka Kuiplera jostas nelielu izmēru objektiem ir mazāk blīvums nekā to poraino struktūru ūdenim.
Turklāt lielāka izmēra objektiem jābūt blīvākiem tādēļ, ka tie izveidojās gravitācijas ietekmē (uzskatīja agrāk), kura tos saspiež. Ja šī teorija ir pareiza, tad jostas vidējā izmēra objektiem jābūt ar vidēju blīvuma rādītāju.
Slēptais Kuiplera jostas elements
Tomēr pretēji teorijai Brauna konstatētais objekts to neapstiprina. Tā blīvums apmēram ir tāds pats, kā daudziem mazākiem jostas ķermeņiem. Tas viss ļauj secināt, ka daudzu Kuiplera jostas objektu blīvumu nosaka nevis to izmērs, bet kaut kas cits, ko zinātnieki nespēja noskaidrot, – vēsta profi-forex.org.
2002 UX25 diametrs sastāda apmēram 650 km, kas ļauj to pieskaitīt pie vidējiem izmēriem. Tiek uzskatīts, ka tā stāvoklis ir nemainīgs praktiski no Saules sistēmas izveidošanās brīža. Pastāvīgi pētot Kuiplera jostas objektus, zinātnieki vairāk uzzina par to, kā veidojās mūsu Saules sistēma.
Plutons var būt lielākais Kuipera jostas objekts
Saskaņā ar nesenajiem zinātnieku pētījumiem, kuri ar teleskopiem strādā Čīles Andos, tika noskaidrots, ka iepriekš pazeminātā mazā planēta patiesībā var būt par lielāko Kuiplera jostas objektu. Atgādināsim, ka Plutonam ir atņemts planētas rangs, jo Kuiplera jostā tika atrasti lielāki ķermeņi, piemēram, Erida, Haumea un Makemake, kuriem ir Plutonam līdzīgi izmēri.
Agrāk par planētu uzskatīto Plutonu atklāja ASV astronoms Klaids Tombo 1930. gadā. Vidējais Plutona attālums no Saules sastāda 39,52 astronomiskās vienības. Nakts debesīs tas izskatās kā 15. zvaigžņu lieluma objekts, t.i., ir apmēram 4 tūkstoši reižu vājāks nekā tās zvaigznes, kuras ar neapbruņotu aci var redzēt no Zemes virsmas. Vienu pilnu apgriezienu ap Sauli Plutons veic diezgan lēni – 247,7 gadus.
Saskaņā ar pēdējiem zinātniskajiem pētījumiem Kuiplera jostas Eridas diametrs tiek novērtēts 2400 – 2600 km robežās, patiesībā tika pārspīlēts, un realitātē tas sastāda 2340 km. Zināšanai: Patlaban Plutona diametru novērtē ar 2400 km. Gadījumā, ja pēdējie pētījumi gūs apstiprinājumu, tad iespējams, ka Plutonam atgriezīs lielākā Kuiplera jostas objekta statusu. No otras puses, Erida tāpat kā agrāk visdrīzāk paturēs masīvākā Kuiplera jostas objekta statusu.