Stiprā dzimuma pārstāvji, kuri paliek bez darba vairāk nekā divus gadus, noveco daudz ātrāk nekā viņu vienaudži, ko var pamanīt pēc telomēru samazināšanās DNS molekulās.
Šādus datus biologi publicēja žurnālā PLoS One. Šī pētījuma detaļas noskaidroja žurnāla „Biržas līderis” sadaļas „Zinātnes ziņas” eksperti.
Savstarpējā sakarība starp bezdarbu un veselību
Londonas Impērijas koledžas speciāliste Džesika Bakstone paziņoja, ka daudzi zinātnieki pēdējo 10 gadu laikā mēģināja atrast savstarpējo sakarību starp ilgu bezdarbu un sliktu veselību. Viņa atzīmēja, ka viņu pētnieku grupa kļuva par pirmo, kurai izdevās demonstrēt šo sakarību šūnu līmenī. Šis atklājums izvirza jaunas problēmas, kuras sevī slēpj bezdarbs jaunībā un pirmajos pieaugušā dzīves gados. Sociālajiem dienestiem jāatrod darbu jauniešiem, lai saglabātu viņu veselību, – ziņo profi-forex.org.
Bekstone un viņas komanda veica pētījumus ar 5,5 tūkst. DNS paraugu, kuri tika paņemti no Somijas vīriešu un sieviešu šūnām. Visi pētījuma dalībnieki dzimuši 1996. gadā, un 31 gadu vecumā izgāja pilnu veselības pārbaudi. Pētījuma laikā zinātnieki konstatēja, ka telomēri – hromosomu galu posmi, kuri veicina normālu šūnas dalīšanos, bija daudz īsāki dažās DNS ķēdēs, kuras ir paņemtas no stiprā dzimuma pārstāvjiem. Telomēru izmēru samazināšanās ir sasitīta ar vecuma iestāšanos un tiek uzskatīta par galveno cilvēka organisma novecošanās iemeslu.
Zinātnieki izpētīja šādu hromosomu īpašnieku biogrāfiju un noskaidroja, ka vairākums no tām piederēja vīriešiem, kuru lielāko savas dzīves daļu bija bezdarbnieki. Var secināt, ka bezdarbs piespieda šādu vīriešu šūnas un DNS vidēji novecot ātrāk, nekā tas notiek viņu vienaudžu organismā, kuriem ir pastāvīgs darbs.
Jāatzīmē, ka šāds efekts netiek novērots sieviešu vidū, kurām nav darba. Pagaidām paliek noslēpums, kas ietekmē vīriešu telomēru samazināšanos stiprā dzimuma pārstāvjiem, un kādēļ vājā dzimuma pārstāves ir aizsargātas pret šādu iedarbību. Bet zinātnieki nepadodas un plāno atrast tā iemeslu savos nākamajos darbos.