Glābējs: mani izbrīnīja betona pārsegumu konstrukciju trauslums

foto: mixnews.lv
foto: mixnews.lv

«Neesmu eksperts. Kā glābēju mani izbrīnīja betona pārsegumu konstrukciju trauslums, tās varēja sadrupināt ar knaiblēm, domkratiem, āmuriem.

Ar tām betona konstrukcijām, kas gadījušās treniņos, iet daudz grūtāk, bieži nosvīduši ņemamies ar pneimatiskajiem āmuriem, kas Maxima gadījumā nebija vajadzīgi,» intervijā laikrakstamLatvijas Avīze, jautāts, kāds ir viedoklis par ceturtdien notikušās lielveikala Maxima traģēdijas cēloņiem, stāstījis glābējs (ugunsdzēsējs) pulkvedis Vilis Students.

Maxima veikala posta vietā viņš strādājis no traģēdijas sākuma līdz nākamās dienas astoņiem vakarā. Šajās 26 stundās tā arī nav aizgājis gulēt.

«Tas, ka liela daļa cilvēku nereaģēja uz trauksmi pirms nelaimes, mani gan nepārsteidza. Kad viesnīcās veicam mācības, ārzemnieki, izdzirdot trauksmes signalizāciju, visi ir laukā, bet pie latviešu durvīm ir jābungājas. Savukārt pie veikala Maxima bija patīkami, ka daudzi nesavtīgi ļoti gribēja nākt mums palīgā gruvešus nest, ko gan, protams, neļāvām,» savos novērojumos dalījies glābējs.

Runājot par to, vai glābēji bija gatavi darbam, viņā apgalvo: «Pilnīgi.» «Neredzu nevienu iemeslu, lai kritiski vērtētu glābēju darbu. Ikdienā saskaramies ar līdzīgām lietām, tikai mērogi ir mazāki, bet principi, būtība no tā nemainās, vai zem drupām ir viens vai simt cilvēku. Tikai, jo vairāk cietušo, jo vairāk jādomā par resursiem un to koordinēšanu. Es, piemēram, esmu piedalījies glābšanas darbos Vaļņu ielā Rīgā, kad piektajā stāvā kopā ar celtniecības materiāliem ielūza un līdz lejai nobrauca strādnieki, cilvēku glābšanā vilciena sadursmē Rīgā. Jā, morāli smagāk bija savējos vilkt ārā no drupām… Bet mēs, glābēji, esam morāli gatavi nepatīkamiem skatiem. Tā ir ikdiena. Nedomāju, ka kādam no mums vajadzēs psihologa palīdzību. Tie, kas nevar turēt, jau pirmajā gadā dienestu atstāj. Tie, kas paliek, ir ar biezu ādu, gatavi redzēt mirušus, sakropļotus cilvēkus. Dažreiz kādam no mums traģēdijas vietā darba laikā izlaužas pa smaidam, taču tā nav ņirgāšanās, bet gan prieks par veiksmīgi izglābtu cilvēku, vai vienkārši maska, lai neuzsūktu negācijas sevī.
»

«Divi no trijiem bojāgājušiem bija komandieri, kuri paši pieņēma lēmumu, neviens viņus nāvē nesūtīja,» intervijā norādījis V. Students.

Kā vēstīts, pagājušās nedēļas ceturtdienā sagruva lielveikala Maxima jumts Zolitūdē, Rīgā. Pildot dienesta pienākumus un cenšoties glābt gruvešos apraktos cilvēkus, bojā gāja arī trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki.


Написать комментарий