Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā pagājušā gada 4. ceturksnī veidojās 53.6 miljonu eiro pārpalikums, kas ir 0,8% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP).
2013. gadā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tekošā konta deficīts bija mazāks (191,1 miljons eiro jeb 0,8% no prognozētā IKP). Pērn deficīta sarukumu veicināja preču ārējās tirdzniecības deficīta samazinājums un pakalpojumu ārējās tirdzniecības pārpalikuma pieaugums, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Preču un pakalpojumu ārējās tirdzniecības deficīts 4. ceturksnī samazinājās līdz 18,4 milj. eiro (0,3% no prognozētā IKP). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču eksports pieauga straujāk nekā preču imports, bet gan pakalpojumu eksports, gan imports samazinājās. 4. ceturksnī turpināja samazināties pārvadājumu pakalpojumu eksports, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni labākus rezultātus uzrādīja būvniecības, kā arī informācijas un datorpakalpojumu eksports.
Ienākumu konta negatīvais saldo 4. ceturksnī saruka līdz 22,1 milj. eiro (0,3% no prognozētā IKP), jo nedaudz mazinājusies ārvalstu tiešo investoru Latvijā gūtā peļņa. Savukārt kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo samazinājās līdz 94,1 milj. eiro (1,5% no prognozētā IKP), bet kapitāla konta pozitīvais saldo samazinājās līdz 140,9 milj. eiro (2,2% no prognozētā IKP). Kārtējo pārvedumu un kapitāla konta plūsmas visvairāk ietekmē no Eiropas Savienības (ES) fondiem saņemtie maksājumi, kas gada nogalē bija salīdzinoši mazāki nekā gada sākumā. Kopumā no ES fondiem 2013. gadā tika saņemti 1,051 miljards eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš. Nozīmīgas bija ES fondu līdzekļu ieplūdes no lauksaimniecības fondiem (331,8 milj. eiro), Eiropas Reģionālās attīstības fonda (327,2 milj. eiro) un Kohēzijas fonda (228,7 milj. eiro).
Maksājumu bilances finanšu kontā 4. ceturksnī veidojās negatīvs saldo 76,9 milj. eiro (1,2% no prognozētā IKP). 4. ceturksnis bijis veiksmīgs ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistei, tās palielinājās par 223,1 milj. eiro (3,5% no prognozētā IKP). Gadā kopumā ĀTI Latvijā pieauga par 2,6% no prognozētā IKP.
Visvairāk investīciju 2013. gadā ieplūda finanšu un apdrošināšanas darbībās (no Zviedrijas un Krievijas), tomēr nozīmīgas investīcijas bija arī apstrādes rūpniecībā (no Luksemburgas, Kipras un Dānijas) un tirdzniecībā (no Igaunijas un Lietuvas). Latvijas ekonomiskās attīstības stabilitāti apliecina tas, ka 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā vairākas starptautiskās kredītreitingu aģentūras apstiprināja Latvijas kredītreitingu līdzšinējā līmenī, kā arī Standard&Poor’s uzlabojusi Latvijas kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, tas varētu veicināt turpmāku investīciju piesaisti.
«Maksājumu bilances finanšu plūsmas publiskajā sektorā 2014. gada sākumā ietekmēs tas, ka janvārī Latvija starptautiskos tirgos emitēja obligācijas 1 miljarda eiro apmērā (iepriekšējā obligāciju emisija starptautiskos tirgos notika 2012. gada decembrī). Savukārt 2014. gadā ir jāveic maksājumi par starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros saņemto aizņēmu no Eiropas Komisijas un iepriekš starptautiskajos tirgos emitētajām obligācijām,» teic bankas eksperte.
Ņemot vērā paredzamās ES fondu ieplūdes kapitāla kontā un stabilo ĀTI piesaisti, sagaidāms, ka 2014. gadam prognozētais nelielais tekošā konta deficīts (ap 2% no IKP) pilnībā tiks segts ar noturīgu un uz investīcijām orientētu finansējumu, prognozē ekonomiste.